Pīlēns otrdien intervijā aģentūrai LETA pavēstīja, ka nolēmis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu. Pīlēns ir pirmais, kurš paziņojis par savu startu maijā gaidāmajās vēlēšanās.
Komentējot Pīlēna paziņojumu, Rajevskis aģentūrai LETA norādīja, ka to nevarētu saukt par milzīgu pārsteigumu. Viņaprāt, Pīlēna rīcība, nekandidējot parlamentā un aktīvi nepiedaloties valdības veidošanas sarunās, tagad ir loģiska, jo viņš vēlas būt Valsts prezidents.
Politologa vērtējumā, Pīlēna izredzes tikt ievēlētam Valsts prezidenta amatā ietekmē divi faktori - Levita reitingu vājums, kas apgrūtina iespēju jebkuram citam spēkam viņu atbalstīt, kā arī nozīmīgi ir tas, ka Pīlēnam ir atbalsts arī ārpus koalīcijas. Rajevskis pieļauj, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu atbalstīt Pīlēnu, lai parādītu savu ietekmi uz koalīciju.
Lūgts prognozēt, vai Levits atkārtoti kandidēs uz valsts augstāko amatu, Rajevskis sacīja, ka iepriekšējās prezidenta vēlēšanās Levits pirmajā kārtā ieguva balsis ''uz balta zirga'', bet šajā reizē tā nebūs. Politologam grūti prognozēt, kā maijā tiks ievēlēts jaunais Valsts prezidents, bet Levits nevarot būt drošs, ka tiks pārvēlēts.
Jau ziņots, ka Pīlēns intervijā aģentūrai LETA skaidroja, ka lēmums pieņemts, visu pamatīgi apsverot. Tāpēc tam esot bijis nepieciešams tik daudz laika, lai arī par Pīlēna kandidēšanu spekulēts jau ilgstoši. Lai ievēlēšanas gadījumā ieņemtu Valsts prezidenta amatu, Pīlēnam būs jāatsakās no uzņēmējdarbības. Viņš atklāj, ka darbi pie šī procesa esot sākti.
Pīlēna kandidatūru Valsts prezidenta amatam atbalsta visa "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcija, aģentūrai LETA pavēstīja frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Pīlēns pagaidām nekomentē, uz kuru citu politisko partiju atbalstu viņš cer, taču runāt viņš gatavs ar visiem parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem.