"Figurāli izsakoties, NA ir privatizējusi sarkanbaltsarkano karogu, viņi ir, ja tā var teikt, "galvenie speciālisti" par latviešu lietām un pārējie koalīcijā to akceptē," portālam Diena.lv norādīja politologs Ivars Ījabs.
"Lai gan NA ir apvainojušies uz koalīcijas partneriem par pārāk mazo pārstāvniecību valdībā, tomēr viņu situācija ir viskomfortablākā. Vienotībai ir jāpieņem nepopulāri lēmumi, jāuzņemas atbildība par valstī notiekošo, Reformu partija ir gandrīz pajukusi, bet NA ar savu nacionālo retoriku ir spējusi saglabāt stabilus, samērā augstus reitingus. Cita lieta, ka NA pārstāvniecība valdībā nav pati spožākā. Taču tas arī nav pats būtiskākais nacionāli konservatīvajiem vēlētājiem. Tādēļ arī NA pozīcijas ir ļoti stabilas," atzina I.Ījabs.
"Viņu darbības vājā puse gan ir spējā sabalansēt valdības darba pragmatisko pusi un nacionālu populismu. Te visspožākais piemērs ir balsojums par eiro, kur NA, izņemot Dombravu, nobalsoja "par", taču tas notika sakostiem zobiem, un vēl neilgi pirms balsojuma virkne nacionāļu asi kritizēja eiro ieviešanu," bilda I.Ījabs.
"NA izmisīgi cenšas kļūt par kaut ko vairāk nekā tikai jaunāko brāli koalīcijā, ar to arī ir saistīti viņu politiskie demarši (piemēram, koalīcijas partneru izvirzītā satiksmes ministra amata kandidāta Anrija Matīsa neatbalstīšana – red.)," portālam Diena.lv norādīja politologs Juris Rozenvalds. Tas neapšaubāmi vairo spriedzi koalīcijā, lai gan, kā norādīja politoloģe Iveta Kažoka, ja Vienotība un Reformu partija nevēlēsies pārdalīt amatus valdībā par labu NA, tā arī neko nepanāks, jo, formāli ņemot, līdzšinējā valdība var iztikt arī bez NA, strādājot kā mazākumvaldība. Savukārt NA nav cerību šajā Saeimā panākt citas koalīcijas izveidi, kurā tai būtu ievērojami lielāka loma.
J.Rozenvalds atzina, ka partijas koncentrēšanās uz etniskajiem jautājumiem, demogrāfiju ir vienlaikus gan tās stiprā, gan vājā puse. "No vienas puses, NA sev nodrošina stabilu elektorātu, no otras puses, darbojas diezgan vienpusēji. Piemēram, jautājumā par valsts valodas lietošanu NA uzstāj uz represīvām metodēm," norāda J.Rozenvalds.
I.Kažoka uzskata, ka NA ir "naudas nesagrābta politiskā partija, līdz ar to var būt principiāla, lemjot par ekonomiskajiem jautājumiem." Politoloģe arī atzina, ka partijā valda iekšēja demokrātija, ir vērojama viedokļu daudzveidība. Tā ir gan partijas iespēja, gan lielais risks, atkarībā no tā, kurš no viedokļiem gūs pārsvaru.
I.Kažoka domā, ka partijai būtu jānorobežojas no radikāli ekstrēmu uzskatu paudējiem, piemēram, Vinetas Poriņas un Imanta Parādnieka, kas savu politiku būvē uz dažādu sabiedrības grupu pretnostatīšanu. I.Kažoka arī izteica cerību, ka NA virsroku gūs racionālais, eiropeiskā nozīmē nacionālais spārns un apvienība nepārvērtīsies par kādreizējo partiju Visu Latvijai. Jo līdz šim nav piepildījušās bažas, ka NA dalība valdībā ienesīs radikālismu valdības darbā. Tajā pašā laikā, kā atzina visi aptaujātie politologi, NA pārstāvošie ministri ir vieni no visvājakajiem valdībā, īpaši tas attiecas uz kultūras ministri Žaneti Jaunzemi Grendi.
Runājot par NA startu gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, kurās galvenā cīņa būs par Rīgu, visi uzrunātie politologi atzina, ka galvaspilsētā NA pārvarēs 5% barjeru. Lai gan, kā norādīja J.Rozenvalds, NA Rīgas mēra amata kandidāte Baiba Broka publiskajā telpā līdz šim ir bijusi samērā klusa un NA balss kopumā saistībā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām ir bijusi visai vāji sadzirdama.