Vienotības pārstāvis Edvards Smiltēns aģentūrai BNS norādīja, ka referendumā cilvēki jau ir pauduši savu nostāju un tas liecina, ka uz šādu aicinājumu nav jāatsaucas.
"Protams, ir atsevišķi reģioni, kuros vairākums nobalsoja par, taču nevajag tos padarīt par divvalodīgiem, turklāt tādās pašvaldībās jau tagad iedzīvotājus nepieciešamības gadījumā uzklausa arī krievu valodā," teica Smiltēns.
Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Augusts Brigmanis norādīja, ka pašvaldībām nevajag ļaut pieņemt iesniegumus krievu valodā. "ZZS neatbalstītu šādas izmaiņas, jo latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda," uzsvēra Brigmanis.
Viņš arī sacīja, ka jau pašlaik iedzīvotāji, kuri runā krievu valodā, atsevišķās pašvaldībās var vērsties krievu valodā un saņemt atbildi.
Savukārt Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks atsevišķu pilsētu un novadu mēru aicinājumu ļaut pašvaldībās iesniegt iesniegumus krievu valodā devēja par absurdu. "Tas ir absurds, mēs dzīvojam Latvijā, un tas būtu solis divvalodības pieņemšanā," paziņoja Parādnieks.
Tā vietā, lai ļautu pašvaldībām pieņemt iesniegumus krievu valodā, Parādnieks izteica ideju, ka iesniegumu pieņemšana krievu valodā pašvaldībās varētu notikt ar tulka starpniecību un par tulkošanu maksātu persona, kura vērsusies pašvaldībā, izmantojot krievu vai kādu citu valodu.
Aicinājumu ļaut atsevišķās pašvaldībās iedzīvotājiem iesniegt iesniegumus krievu valodā atbalsta Saskaņas centrs (SC). "To varētu atļaut katrā pašvaldībā, ja tajā ir pietiekams pieprasījums," pavēstīja SC pārstāvis Valērijs Agešins.
Savukārt Zatlera Reformu partijas (ZRP) pārstāve Inga Bite norādīja, ka ZRP par to, vai ļaut iedzīvotājiem pie pašvaldībām vērsties ar iesniegumiem krievu valodā, ir atvērta diskusijām.
Bite arī sacīja, ka viens no jautājumiem diskusijā varētu būt par to, kā panākt, lai visiem pašvaldību darbiniekiem nav jāprot vairākas valodas un viņi pašvaldībā varētu darboties, izmantojot tikai valsts valodu.
Jau vēstīts, ka Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs (SC) un Zilupes novada mērs Oļegs Agafonovs (SC) aicinājuši ļaut pašvaldībās iedzīvotājiem iesniegt iesniegumus krievu valodā.
"Cilvēkiem iesniegumus varētu ļaut rakstīt arī krievu valodā. Ir cilvēki, kuriem ceļš ir jāiztīra, taču viņi iesniegumu nevar uzrakstīt, un mēs iesniegumu krievu valodā nedrīkstam pieņemt," minēja Agafonovs.
Jau vēstīts, ka sestdien Latvijā notika tautas nobalsošana par divvalodību Latvijā. Tajā provizoriski par oficiālu divvalodību Latvijā nobalsojuši 273 347 jeb 24,88% balsstiesīgo, savukārt pārliecinošs vairākums ‒ 821 722 jeb 74,8% ‒ nobalsojuši pret to. Līdz ar to latviešu valoda paliks par vienīgo valsts valodu.
Latgale ir vienīgais reģions, kurā vairākums iedzīvotāju atbalstījuši valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai. Šajā reģionā par Satversmes grozījumiem balsoja 78 736 jeb 55,57% no balsstiesīgajiem, savukārt pret balsoja 62 369 jeb 44,02%. Latgalē par nederīgām atzītas 575 jeb 0,41% balsošanas zīmju.
Vairākums divvalodības atbalstītāju Latgalē ir Daugavpilī un Rēzeknē, kā arī piecos novados ‒ Dagdas, Daugavpils, Krāslavas, Ludzas un Zilupes. Visi šie novadi robežojas ar Krieviju vai Baltkrieviju.