Šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) žurnālistiem sacīja, ka, pēc jūlija pēdējās dienās un augustā saņemtās informācijas, Latvijā ir slēgtas 52 skolas un 54 ir reorganizētas.
Iepriekšējā mācību gada beigās Latvijā bija 948 skolas.
Koķe pauda cerību, ka jaunā mācību gada laikā neviena skola netiks slēgta, taču šādu iespēju neizslēdza. Vēl viens "skolu slēgšanas vilnis", pēc politiķes domām, Latvijā varētu būt gaidāms 2010.gada 1.septembrī.
Ministre pagaidām nemācēja teikt, cik skolotāju pēc skolu slēgšanas paliks bez darba. Tā kā skolotāju darba devējs ir pašvaldības, šāda informācija varētu būt pieejama tikai septembrī.
Atbildot uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) plāniem vērsties valdībā ar lūgumu piešķirt papildu finansējumu, lai būtu iespējams izmaksāt kompensācijas tiem pedagogiem, kas zaudēs darbu, Koķe sacīja, ka tieši RAPLM ir atbildīga par pašvaldībās nodarbinātajiem, tādēļ šis jautājums ir tās kompetencē.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagādājusi arī "sociālās drošības spilvenu" tiem pedagogiem, kuriem strauji samazinājusies slodze vai arī kuri palikuši bez darba. Minētie pedagogi varēs pārkvalificēties un pieteikties stipendijai - pirmie, lai turpinātu darbu skolā, bet otrie, lai atrastu citas nodarbošanās iespējas. Tomēr būtiskākās rūpes IZM esot par tiem skolotājiem, kuri palikuši strādāt skolās. Viņiem būs iespēja pieteikties stipendijai.
Koķe uzsvēra, ka tagad būtiskākais jautājums ir izglītības kvalitāte. "Nedomāju, ka būs Latvijā tāda burvju nūjiņa, kura sasniegs debesu brīnumus," vērtēja Koķe, norādot, ka izglītības kvalitātes celšana ir ilgstošs process, kas prasa laiku.
Izglītības un zinātnes ministrei pēc sarunas ar prezidentu radusies sajūta un cerība, ka izglītības sfērai vairs nedraud tik krasi finansējuma samazinājumi, lai gan iepriekšējā pieredze par to neliecina. Šogad ministrija strādājusi ar budžetu, kas bijis par 186 miljoniem latu mazāks nekā 2008.gadā.
Savukārt nākamajā gadā pedagogu algām plānots atvēlēt par 60 miljoniem latu mazāk, bet programmām - par 20,9 miljoniem latu mazāk. Koķe neizslēdza iespēju, ka sfēru varētu skart vēl lielāki finansējuma samazinājumi.