Kā biznesa portālu Nozare.lv informēja ekonomikas ministra preses sekretāre Daiga Grūbe, Pavļuts pieprasīs paskaidrojumus Pulkam, lūdzot izvērtēt iespējamā interešu konflikta riskus, kā arī sniegt detalizētu skaidrojumu par to, kā Rīgas brīvostas mārketinga budžeta veidošanā un apstiprināšanā tiek novērsti iespējamie interešu konflikti.
Ekonomikas ministrs arī lūgs paskaidrojumus, vai, apstiprinot Rīgas brīvostas mārketinga budžetu valdē, Pulks bija informējis pārējos valdes locekļus, ka līdzekļi paredzēti arī viņa vadītajai futbola skolai.
Jau ziņots, ka Rīgas brīvostas pārvalde no valdes apstiprinātā mārketinga budžeta naudu atvēlējusi arī līguma slēgšanai ar valdes locekļa Pulka vadīto bērnu un jauniešu futbola skolu Alberts, raksta portāls pietiek.com.
Šajā futbola skolā trenējas arī politiķa dēls.
Pulks, kuram brīvostas pārvaldē jāpārstāv valsts intereses, nespēj atcerēties, cik lielu naudu futbola skolai atvēlējusi brīvosta, un izvairās skaidrot, vai tas nav noticis, pateicoties viņa amatam. "Atbalsts izpaužas tā, ka mēs izvietojam reklāmu un par to reklāmu tiek maksāts," skaidro Pulks.
Par Rīgas brīvostas valdes locekli Pulks kļuva 2009.gadā, kad viņu šim amatam drīz pēc Valda Dombrovska pirmās valdības apstiprināšanas izvirzīja toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).
Neskaidrības rada Lursoft datubāzē pieejamie futbola skolas Alberts finanšu pārskati par 2009. un 2010.gadu. Tajos nav atšifrēti ieņēmumi no reklāmas līgumiem. Kā ieņēmumi no saimnieciskās darbības norādīti vien daži simti latu. Būtiskākie ieņēmumi aptuveni 5000 latu robežās norādīti no saņemtajiem ziedojumiem. Tomēr divos pēdējos finanšu pārskatos starp uzņēmumiem, kas ziedojuši futbola skolai Alberts, Rīgas brīvostas pārvalde nav norādīta.
Kā futbola skolas juridiskā adrese Lursoft norādīts Pulka dzīvoklis Ģertrūdes ielā.
Pulks izvairās pamatot, vai pie šāda reklāmas līguma futbola skola būtu tikusi arī, ja viņš nebūtu brīvostas valdē: "Nezinu, es uz tādu jautājumu nevaru atbildēt."
Pulks arī uzsver, ka Albertā sporto ne tikai viņa dēls, bet vēl vismaz pāris simtu bērnu un pusaudžu. "Ja jau valsts mūs, sporta klubus, atbalstītu, tad jau nevajadzētu par to runāt, bet tas viss pašlaik ir uz vecāku pleciem, tādēļ katrs santīms, kas nāk papildus, ir jauniešiem un bērniem vajadzīgs, līdz ar to nevajag papildus algot policistus, lai nāk un sargā, jo ko tad jaunieši citu darīs, ja viņi nesportos?"
Rīgas brīvostas valde formāli nelemj par konkrētu reklamēšanās līgumu slēgšanu. Tomēr valde ir tā, kas apstiprina Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova virzīto budžetu, kurā mārketinga izdevumiem - reklāmai un reprezentācijai - brīvosta gadā iztērē aptuveni pusotru miljonu latu.
Pulks neuzskata, ka atrastos interešu konfliktā, jo atalgojumu par valdes priekšsēdētāja amatu sporta skolā Alberts viņš nesaņemot. Organizācijas statūti gan paredz arī iespēju izmaksāt valdes locekļiem atlīdzību, kuras apmēru un izmaksas kārtību nosaka ar biedru sapulces lēmumu.
Kā atgādina pietiek.com, reklamēšanās līgumu slēgšana ar sporta klubiem, kas saistīti ar politiski pietuvinātām personām, ir ierasts veids, kā nauda no valsts un pašvaldību uzņēmumiem aizplūst pie vajadzīgajiem cilvēkiem. Šādiem līgumiem, pamatojoties uz komerciāla rakstura saturu, parasti tiek piešķirts konfidencialitātes statuss, un sabiedrība par tiem neuzzina.