Partijas valdības veidošanas iniciatīvu ļauj uzņemties JKP un KPV LV, Saskaņu sarunās neiesaistot

Atbilstoši jaunākajiem rezultātiem, Saskaņa nākamajā parlamentā iegūs 23 deputātu vietas, KPV LV un JKP - pa 16, Attīstībai/Par un Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK - pa 13, Zaļo un zemnieku savienība - 11, bet Jaunā Vienotība - astoņas deputātu vietas.

Gan KPV LV, gan JKP pauduši gatavību uzņemties valdības vadīšanu. KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems uzskata, ka demokrātiski būtu ievērot tradīcijas, piedāvājot KPV LV Ministru prezidenta amatu, jo politiskais spēks ir saņēmis vislielāko pilsoņu atbalstu no visām tā dēvētajā centriski labējā jeb latviskā spārna partijām.

Reizē politiķis norādīja, ka politiskais spēks nav nācis politikā, lai dalītu amatus un ka "KPV LV reliģija ir savas programmas īstenošana". Viņš vērsa uzmanību, ka ir iespējami vismaz seši jaunās valdības modeļi gan ar, gan bez KPV LV līdzdalības. Gobzems gan pauda pārliecību, ka bez viņa pārstāvētā politiskā spēka neesot iespējams izveidot stabilu valdību.

Sākotnēji KPV LV nākamnedēļ plāno situāciju pārrunāt iekšēji partijā, bet pēc tam sākt sarunas ar citiem politiskajiem spēkiem.

Arī JKP premjera amata kandidāts pieteiktais Jānis Bordāns uzvēra, ka vēlētāji ir pateikuši, ka vēlas pārmaiņas - visas trīs "jaunās partijas" ieguvušas daudz mandātu Saeimā. "Mēs neesam gājuši politikā tāpat vien, mēs esam gatavi uzņemties atbildību," sacīja JKP līderis, atbildot uz jautājumu par iespēju uzņemties iniciatīvu valdības izveidē.

Taujāts par potenciāliem sadarbības partneriem, Bordāns norādīja, ka jāskatās uz to, ko ir teikuši vēlētāji - viņi no dažādu partiju sarakstiem ir izsvītrojuši cilvēkus, kas saistās ar "stagnāciju un tiesiskuma noniecināšanu". Vienlaikus viņš uzsvēra, ka redz iespēju sarunām ar visām partijām, izņemot Saskaņu". Politiķis minēja, ka sarunas par iespējamu sadarbību varētu sākties nākamnedēļ.

Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars piekrīt, ka iniciatīvu varētu uzņemties JKP vai KPV LV. Politiķis pieļāva, ka vispirms varētu būt gaidāms sarunu aplis, kad katra no Saeimā iekļuvušajām partijām izrunājas ar katru. Vismaz VL-TB/LNNK noteikti vēlēsies aprunāties ar katru ievēlēto partiju, izņemot Saskaņu, norādīja Dzintars.

Attīstībai/Par! Ministru prezidenta amata kandidāts Artis Pabriks uzsvēra, ka jāizveido darboties spējīga, nevis tikai formāli funkcionējošu valdība. Nākamnedēļ politiskais spēks veiks "lauka izpēti", sākot sarunas ar citām partijām, sacīja Pabriks, reizē norādot, ka politiskais spēks nav uzvarētāji un nav pirmie. Vaicāts par to, vai partija un viņš pats plāno pretendēt uz premjera amatu, politiķis norādīja, ka par to ir pāragri runāt. Politiķis apliecināja, ka valdība netiks veidota ar Saskaņu.

ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze arī pauda viedokli, ka JKP uni KPV LV kā uzvarētājiem centriski labēji partiju spārnā ir jāuzņemas iniciatīva valdības veidošanas sarunās. ZZS ir pilnīgi atvērta sarunām, kas varētu notikt nākamnedēļ. Politiskais spēks pats neplāno uzņemties iniciatīvu valdības veidošanas sarunās, skaidroja Krauze, piebilstot, ka ar Saskaņu par sadarbību netiks runāts.

Jaunās Vienotības priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka Jaunā Vienotība ir gatava sarunām ar visiem politiskajiem spēkiem, izņemot Saskaņu. Politiķis aģentūrai LETA sacīja, ka kopumā vēlēšanu rezultāti nav pārsteidzoši - Saeimas sastāvs ir diezgan saskaldīts. Līdz ar to būs izaicinājums izveidot stabilu koalīciju, jo tajā būs vairāk partiju nekā līdz šim. Vienlaikus Kariņš pauda pārliecību, ka tas ir izdarāms.

Partijas Saskaņa parlamenta frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs sarunā ar aģentūru LETA pauda, ka versijas par to, kas pēc vēlēšanām notiek kuluāros, ir dažādas, tomēr visticamāk, ka visas trīs Vienotības "lauskas salīmēsies kopā", proti sadarboties Jaunā Vienotība, Attīstībai/Par!, JKP, mudinot pievienoties nacionālo apvienību. Urbanoviča vērtējumā, Saskaņas rezultātu 13. Saeimas vēlēšanās nevar saukt par izcilu, bet slikts tas arī neesot.