Tajā skaitā parakstu vākšanas vietās ārvalstīs saņemti 1050 paraksti, Dienai pavēstīja CVK preses pārstāve Kristīne Bērziņa.
Tādējādi provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti liecina, ka parakstu vākšanā iespējams ir piedalījies nepieciešamais pilsoņu skaits, lai likumprojektu Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē varētu iesniegt izskatīšanai parlamentā. Galīgie parakstu vākšanas rezultāti varētu būt zināmi trīs līdz četru nedēļu laikā, kas nepieciešamas saņemto parakstu pārbaudei.
Atbilstoši likumam par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu Saeimai vēlētāju iesniegtais Satversmes grozījumu projekts jāizskata tajā sesijā, kurā tas iesniegts. Ja Satversmes grozījumu projekts ir iesniegts sesiju starplaikā, tas jāizskata nākamajā kārtējā sesijā vai īpaši sasauktā ārkārtas sesijā.
Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.
Ņemot vērā to, ka Satversmes grozījumu projekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu, neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums, par grozījumiem jārīko tautas nobalsošana.
Lai parakstu vākšana būtu rezultatīva, tajā bija jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētājiem.
Referendums notiks divus mēnešus pēc tam, kad Saeima būs pieņēmusi lēmumu par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, un tas valsts budžetam maksās 1,7 miljonus latu. Valsts prezidents Andris Bērziņš varētu vēlētāju rosinātos Satversmes grozījumus iesniegt Saeimā ap gadu miju, prognozēja Cimdars. Deputātiem likumprojekts būs jāizskata sesijas laikā, kas ilgs apmēram līdz Jāņiem.
Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas piešķiršanu referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.