Pār prezidenta vēlēšanām jauni mākoņi

Vienotības frakcija vienojusies – kad viens no koalīcijas kandidātiem no šīs cīņas izstājas, visi balso par to, kurš palicis pēdējais. Līdzīgi varētu rīkoties arī Nacionālā apvienība. Ja ilgāk noturas Vējonis, viņam ir izredzes kļūt par prezidentu – ja šī vienošanās tiek ievērota. Taču politiķu drudžainā izturēšanās rada iespaidu, ka aizkulisēs tiek zīmēti arī citi scenāriji. Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš neesot vienīgais kandidāts, kas var parādīties uz jaunām vēlēšanām, liecina pēdējo dienu informācija. 

Vaira Vīķe-Freiberga, kura bija Valsts prezidente no 1999. līdz 2007. gadam, šonedēļ Latvijas Televīzijas raidījumā 1:1 atzina, ka arī viņa dzirdējusi uzvārdus, kas vēl nav parādījušies publiskajā telpā. Tomēr eksprezidente pieļāva, ka jau 3. jūnijā Saeima var ievēlēt prezidentu. Attiecības koalīcijā viņa skaidro arī ar to, ka katrai partijai ir savs vēlētāju loks "un partijas samēro spēkus, cik kurai tie muskuļi ir stipri". Taču Vīķe-Freiberga uzskata, ka demokrātiskā valstī partijas var izvirzīt savus kandidātus.

Vēsturē jau pieredzēts 

Vēsturi var atkārtot un var arī neatkārtot. Arī 1999. gada jūnijā augstajam amatam bija izvirzīti vairāki partiju kandidāti, no kuriem nevienu neievēlēja. Toreiz vēl nebija Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma, kas nosaka tagadējo kārtību, ka jaunas vēlēšanas var rīkot ne agrāk kā pēc desmit dienām. Togad jaunu kandidātu izvirzīšana notika pēc pāris stundām un īsi pirms pusnakts par Valsts prezidenti kļuva Vīķe-Freiberga, kuru pie parlamenta sagaidīja cilvēki ar ziediem. Nākamie prezidenti pēc ievēlēšanas šādu atbalstu vairs nav saņēmuši. Vīķi-Freibergu atbalstīja divas valdības partijas kopā ar sociāldemokrātiem bez tolaik valdošā Latvijas ceļa, kura veidotā valdība tajā vasarā arī krita.

Uz vaicāto, vai šogad notiekošajā var saskatīt līdzības ar 1999. gada notikumiem, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens atbildēja, norādot uz atšķirībām. Toreiz neviens no kandidātiem, kas neieguva nepieciešamo atbalstu, jaunām vēlēšanām vairs netika pieteikts, "tā bija cienījama izpratne". Taču šogad Levits un arī Latvijas Reģionu apvienības nominētais Mārtiņš Bondars ir pieļāvuši, ka varētu kandidēt vēlēšanās arī tad, ja pirmajā piegājienā nebūs saņēmuši nepieciešamo vairākumu. Par valdības nestabilitāti tiekot tenkots arī šoreiz, bet politologam grūti pateikt, vai tam par iemeslu ir tieši prezidenta vēlēšanas. Taču tās atklājot pretrunas Vienotībā un varētu būt nozīmīgs etaps partijas attīstībā. "Brīvais balsojums ir vājuma atzīšana," teica Ikstens.

Jūt politisko spiedienu 

Viena no Levita piekritējām Ilze Viņķele (Vienotība) uz jautājumu, vai viņai ir saistoša frakcijas vienošanās atbalstīt Vējoni, ja viņš noturas ilgāk, atbildēja – pret aizsardzības ministru iebildumu neesot, bet pārdomas radot notikumi Latvijas Avīzē. Olafa Berķa vadītā uzraudzības padome atbrīvojusi no amata redakcijas padomes priekšsēdētāju Voldemāru Krustiņu. Ja patiesa ir informācija, ka vēršanās pret Krustiņu notikusi politiskā spiediena ietekmē saistībā ar prezidenta kandidātu atspoguļojumu, "tas var samazināt atbalstu Raimondam Vējonim", uzskata Viņķele.

Visu Ināras Egles rakstu Pār vēlēšanām jauni mākoņi lasiet ceturtdienas, 28.maija laikrakstā Diena!