Līdz ar to paredzams, ka Bērziņš otrdien par jaunās valdības vadītāju varētu nominēt Laimdotu Straujumu, kura, savukārt, trešdien nāktu klajā ar partiju atbildības jomu un ministru amatu kandidātu piedāvājumu.
Āboltiņa uzsvēra, ka valdības veidošanas procesā būtiski, lai nākamā gada pirmajā pusē, kad Latvija būs Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts, Saeimas vadībā un Ministru kabinetā strādātu pieredzējuši un prognozējami cilvēki. Līdz ar to, pēc Vienotības domām, ticamāk, ka Saeimas spīkera amatu uzņemtos kāds pieredzējis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis, ar to, visticamāk, domājot kādreiz Saeimas priekšsēdētāja amatā jau bijušo Gundaru Daudzi.
Savukārt finanšu ministra amatā Vienotība plāno deleģēt un vakarā valdē izvirzīt pašreizējo Saeimas finanšu un budžeta (nodokļu) komisijas vadītāju Jāni Reiru.
Līdz ar potenciālo koalīcijas partneru vienošanos tieši Straujuma izvēlēsies koalīcijas sastāvu un partiju atbildības jomas jaunajā valdībā. Viņa atbalsta minēto trīs partiju koalīciju un ar piedāvājumu par valdības sastāvu gatava nākt klajā trešdien. Tomēr vēl gaidāmas vairākas diskusijas, tostarp tiks stingri noteikts, ka valdības ministri nedotos dažādi vērtētajā leģionāru piemiņas dienas gājienā 16. martā, kad nebūtu pieļaujamas "nekārtības un rovokācijas", ņemot vērā Latvijas prezidentūru ES 2015. gada pirmajā pusē, klāstīja Āboltiņa.
Savukārt par apsvērumiem neaicināt koalīcijā Saeimā ievēlētās Latvijas Reģionu apvienību (LRA) un No sirds Latvijai (NSL) Āboltiņa skaidroja, ka nav skaidri NSL finansēšanas avoti un mērķi, savukārt par LRA sastāvu neesot skaidrība, ka tas spēj būt iekšēji monolīts un "spēt strādāt kā kolektīvs".
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs pēc tikšanās ar Valsts prezidentu žurnālistiem teica, ka Daudze, kurš bijis Saeimas spīkers 9.Saeimā, ir pieredzējis politiķis, kurš guvis stabilu atbalstu vēlēšanās ZZS Kurzemes sarakstā esošo kandidātu vidū. Taču ZZS neuzstāšot uz šo amatu. Tāpat nenotikšot cīņas par konkrētiem ministru amatiem, apgalvoja Brigmanis. Viņš uzsvēra - vēlētāji politikā gaida jaunas sejas, tāpēc ZZS gatava deleģēt Danu Reiznieci-Ozolu uz satiksmes ministra vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu.
Savukārt pārējie ZZS ministru amatu pretendenti ir pašreizējie ministri - aizsardzības ministra amatā aimonds Vējonis, labklājības ministra amatā - Uldis Augulis, bet zemkopības ministra amatā - Jānis Dūklavs.
ZZS ir mainījusi iepriekš pausto negatīvo nostāju pret koalīcijas paplašināšanu. Brigmanis skaidroja, ka ZZS ar Latvijas Reģionu apvienību ir līdzīgi viedokļi vairākos jautājumos, piemēram, par vairākām pašvaldību lietām. Tomēr ZZS neuzstāšot uz Reģionu apvienības aicināšanu valdībā, jo tas deleģēts Straujumai.
Savukārt Nacionālās apvienības (NA) viens no līderiem Raivis Dzintars pēc tikšanās ar Valsts prezidentu žurnālistiem teica, ka NA pārziņā jaunajā valdībā saglabāsies tieslietu ministra un kultūras ministra amati, taču turpinās diskusijas ar ZZS par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu un ar Vienotību - par izglītības un zinātnes ministra amatu, uz kuriem pretendē NA.
Savukārt, runājot ar Saeimas spīkera amatu, NA uzskata, ka Āboltiņas minētā pieredze, šo amatu drīzāk uzticot ZZS kandidātam Gundaram Daudzem, nav vienīgais aspekts, pēc kā vērtēt Saeimas priekšsēdētāja kandidātus.
Jau vēstīts, ka Vienotība jaunajā valdībā bez premjera posteņa pretendē arī uz finanšu un ārlietu ministra amatiem, uz kuriem plāno virzīt attiecīgi Jāni Reiru un Edgaru Rinkēviču. Vienotība vēlas saglabāt arī satiksmes ministra portfeli, ko gan vēlas iegūt arī ZZS. Domstarpības ir arī par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), ko vēlas NA un ZZS, kā arī Ekonomikas ministrijas vadīšanu.
Vienotība, iespējams, varētu uzņemties arī veselības vai izglītības un zinātnes ministra amatu.
ZZS pārziņā būtu Zemkopības, Labklājības un Aizsardzības ministriju vadība, bet Nacionālā apvienība vēlētos uzņemties atbildību par Kultūras ministriju un Tieslietu ministriju.
Līdz ar to pašlaik nav skaidrs, kuras partijas pārziņā būtu Satiksmes ministrijas, VARAM, Ekonomikas ministrijas un Iekšlietu ministrijas vadība.
Pievienotas 10. un 11. rindkopas ar Nacionālās apvienības pārstāvja Raivja Dzintara teikto