Šlesera Reformu partijas LPP/LC vadītājs Ainārs Šlesers ceturtdien partijas kongresā paziņoja par atkāpšanos no partijas vadītāja amata un aicināja izbeigt partijas darbību.
Šos lēmumus viņš skaidroja ar partijas vājajiem rezultātiem 11.Saeimas vēlēšanās, kad tā nepārvarēja 5% robežu un parlamentā neiekļuva. Tomēr viņš uzsvēra, ka šīs partijas biedri nebūs tie, kuri raudās un nezinās, ko darīt tālāk.
"Man bija liels prieks un gandarījums būt kopā ar jums, esmu pārliecināts, ka mūsu cilvēciskās attiecības tikai stiprināsies. Es novērtēju šo laiku, kad man bija iespēja vadīt šo partiju," teica Šlesers.
"Mūsu cilvēki nav tie, kas sāks raudāt un nezinās, ko darīt tālāk. Liela daļa mūsu biedru ir pateikuši, ka paliks politikā. Tā būs katram sava individuāla izšķiršanās, jo mūsu biedri vienmēr bijuši tie, kuri uzņēmušies atbildību arī brīžos, kad citi to nevēlas," viņš pauda.
Šlesers vēlēja veiksmi Andrim Amerikam, īstenojot plānu, izveidot Rīgas partiju, kā arī bijušajiem LPP/LC biedriem reģionos. Viņš teica, ka reģionālām partijām ir sagaidāma droša nākotne.
Tāpat Šlesers uzsvēra, ka viņa aiziešana no politikas nenozīmē, ka viņš ies pensijā. Viņam ir plāni, kā piesaistīt investīcijas Latvijai un daudz citu ideju. Tomēr vēl kādu laiku viņš grib veltīt ģimenei.
LPP/LC līderis savā pietiekami emocionālajā un uzmundrinošajā uzrunā arī uzsvēra, ka Latvijā dzīvojošie jau pēc vidusskolas beigšanas prot latviešu, krievu un angļu valodu. Latviešu valodai, pēc Šlesera domām, ir jābūt vienīgajai valsts valodai, taču krievu valodas prasme nodrošina labākas iespējas iekļauties darba tirgū. Latvijā dzīvojošajiem krieviem būtu jālūdz darīt visu iespējamo latviešu valodas pozīcijas stiprināšanai un pašiem apgūt valsts valodu. To novērtēšot daudzi Latvijas iedzīvotāji, tostarp LPP/LC elektorāts.
Savukārt partijas valdes loceklis un ekspremjers Ivars Godmanis uzsvēra, ka LPP/LC politiķi vienmēr bijuši tie, kas pie varas bijuši atbildīgos un sarežģītos brīžos jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Taču pašlaik ir pienācis laiks, "kad šis kuģis vairs neiet uz priekšu", tāpēc kongresā būtu jānobalso par LPP/LC likvidāciju. Pēc viņa teiktā, sabiedrība nogurst no cilvēkiem, kas strādā krīzes momentos.
Godmanis arī norādīja – lai cik sarežģīti lēmumi bija jāpieņem, "mūsu sirdsapziņa ir tīra un mana sirdsapziņa ir tīra", tostarp lēmumā par Parex bankas pārņemšanu.
Runas noslēgumā Godmanis uzsvēra, ka partijas valde nevēlas būt par agrūtinājumu un liegt partijas biedriem turpināt savas gaitas.
Kongresa sākumā biedri arī nolēma atgriezties pie partijas līdzšinējā nosaukuma LPP/LC. Nosaukums Šlesera Rformu partija LPP/LC tika izvēlēts pirms 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanās, kur startēja arī Zatlera Reformu partija, kuras līderis Valdis Zatlers rosināja ārkārtas vēlēšanas.
10.Saeimas vēlēšanās LPP/LC startēja kopīgā sarakstā ar Tautas partiju, kas pašlaik jau ir likvidēta. No apvienības Par labu Latviju saraksta, kurā bija arī dažas reģionālās partijas, nu jau atlaistās 10.Saeimas sasaukumā iekļuva astoņi deputāti, kas darbojās opozīcijā.
2005.gada 9.oktobrī izveidoja Latvijas ceļa (LC) un Latvijas Pirmās partijas (LPP) apvienību. Jau neilgi pēc tam šai apvienībai pievienojās vairākas reģionālās partijas. Savukārt partija LPP/LC tapusi 2007.gada 25.augustā un bija LPP, LC, kā arī partijas Mēs savam novadam un partijas Vidzemes apvienība tiesību un saistību pārņēmēja. Par partijas līdzpriekšsēdētājiem ievēlēja Aināru Šleseru un Ivaru Godmani.
LPP dibināta 2002.gadā, kad tās izveidošanās pamatā bija sabiedriskās organizācijas Par garīgo atdzimšanu Latvijā, Aināra Šlesera vadītās Jaunās kristīgās partijas un Kristīgi demokrātiskās savienības biedru vēlme apvienot savus spēkus.
Savukārt savienība Latvijas ceļš sākotnēji veidojās kā priekšvēlēšanu apvienība 5.Saeimas vēlēšanām. Tajā apvienojās Latvijā pazīstami politiķi, kas pirms tam bija darbojušies Augstākās Padomes Latvijas Tautas Frontes frakcijā un Pasaules Brīvo latviešu apvienībā. 1993.gada 25.septembrī dibināšanas pilnsapulcē tika izveidota politiskā partija – savienība Latvijas ceļš. Par pirmo partijas priekšsēdētāju kļuva Valdis Birkavs, bet kopš 2004.gada 31.oktobra partiju vadīja Ivars Godmanis.
(papildināts ar 8.-12.rindkopu)