gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.Ģenerālprokurora uzdevumā iesniegumā minēto faktu izvērtēšana uzdota Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokuroram.Loskutova iesniegumā un tam pievienotajos materiālos minētās ziņas nav pietiekamas, lai varētu izlemt, vai ir pamats kriminālprocesa sākšanai, tāpēc prokurors sācis resorisko pārbaudi.Satversmes tiesa (ST) faktiski vienlaicīgi ar prokuratūras paziņojumu plašsaziņas līdzekļiem izplatīja arī savu vēstījumu. ST tiesneši ir uzklausījuši un izvērtējuši Muižnieces skaidrojumu par notikumiem Saeimas komisijā, un tiesneses sniegtais skaidrojums būtiski atšķiras no masu mediju paustās informācijas, norādīts paziņojumā.Pašlaik Satversmes tiesas rīcībā nav citas oficiālās informācijas.Tiesneši secinājuši, ka pašreizējā brīdī nav juridiska pamata tālākām Satversmes tiesas procesuālām darbībām. Ņemot vērā, ka visus materiālus Saeimas deputāti ir iesnieguši Ģenerālprokuratūrai, tiesneši uzskata, ka tiesiski pamatoti ir saņemt prokuratūras atzinumu, uz kuru balstoties tiesneši lems par turpmāko rīcību.Savukārt disciplināratbildība tiesnesim ir iespējama par tiem nodarījumiem, kas izdarīti, esot tiesneša amatā. Tādējādi ST tiesneši nesaskata pietiekamu pamatojumu tam, lai pašreiz ierosinātu disciplinārlietu par tiesneša necienīgu rīcību.Jau vēstīts, ka bijusī parlamenta Juridiskās komisijas vadītāja 9.Saeimā, pašreizējā Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece, iespējams, viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai apturētu Krimināllikuma grozījumu virzību saistībā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem.To nesen paziņoja Loskutovs un viņa partijas biedre Ilma Čepāne. Muižniece pērn maijā, kļūstot par Satversmes tiesas tiesnesi, no Tautas partijas izstājās, taču viņas savulaik pārstāvētā partija joprojām tiesā cīnās, lai nebūtu jāpilda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums, ar kuru partijai uzlikts atmaksāt pretlikumīgi saņemtos finanšu līdzekļus vairāk nekā miljona latu apmērā.Satversmes tiesas likums noteic, ka kriminālvajāšanas sākšana pret Satversmes tiesas tiesnesi nav pieļaujama bez ST piekrišanas. Šāda lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums. ST tiesneša aizturēšana, piespiedu atvešana un pakļaušana kratīšanai var notikt tikai ar Satversmes tiesas piekrišanu. Šos jautājumus Satversmes tiesa izskata triju tiesnešu sastāvā.
(pievienots Satversmes tiesas paziņojums)