To J.Jurašs paziņoja otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē.
N.Vilnītis šādus pārmetumus noraida.
Šādai N.Vilnīša rīcībai esot bijusi arī lieciniece - KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe.
"Uz maniem vairākkārtīgiem atteikumiem to [sarunas noklausīties] izpildīt es esmu izpelnījies viņa īpašu nostāju, attieksmi," apakškomisijas sēdē uzsvēra J.Jurašs un piebilda, ka atsevišķas sarunas ar N.Vilnīti par sarunu noklausīšanos esot bijušas J.Strīķes klātbūtnē.
J.Jurašs pēc komisijas sēdes gan runīgs nebija, jo birojā spēkā esošā kārtība stingri reglamentē, kuri ir tiesīgi runāt ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Likumsargs par šādu faktu esot informējis prokuratūru un domā, ka šī informācija jāanalizē komisijai, kas vērtē KNAB priekšnieka atbilstību amatam. Šis fakts arī minēts KNAB darbinieku vēstulē, kurā norādīts uz daudziem faktiem par Vilnīša iespējamām nelikumībām.
J.Jurašs atteicās atklāt, kuru politiķu sarunas esot lūgts noklausīties un kad N.Vilnītis prasījis noklausīties telefonsarunas.
"Lūgt viņš var un uzdot uzdevumus, ja tie ir tiesiski un nav pretlikumīgi. Es šaubos, ka viņam ir tiesības uzdot pretlikumīgus uzdevumus," teica J.Jurašs.
Viņš arī uzskata, ka N.Vilnīša iecerētā KNAB reforma ar jauno reglamentu ir viens vienīgs farss - pēc būtības tā paredz viņam nelojālos darbiniekus novirzīt no stratēģiski svarīgajiem biroja amatiem un tā vietā ielikt viņam uzticamus cilvēkus.
Ģenerālprokuratūras runasvīrs Andrejs Vasks pastāstīja, ka saistībā ar J.Juraša izteikumiem nekādu komentāru no Ģenerālprokuratūras pagaidām nebūs.
Savukārt N.Vilnītis, kurš apakškomisijas sēdē uzklausīja vairāku padoto viņam veltītu kritiku par jauno biroja reglamentu un citām darbībām, pēc sēdes žurnālistiem sacīja, ka acīmredzot amatpersonas pāriet uz personiskiem apvainojumiem.
"Tas liecina par to, par ko tas liecina," viņš vien piebilda. "Tagad tas ir ceturtais vai piektais vilnis. Tie ir atklātie uzbrukumi, lai mani noņemtu no vadītāja amata. Bet jautājums jau ir tāds, ka parlaments mani iecēlis kā amatpersonu un diemžēl es nesaprotu premjera pozīciju, kādēļ pretēji likumam tiek uzstāts, ka man biroja struktūra jāsaskaņo ar biroja padomi un biroja arodbiedrību," neizpratni pauda N.Vilnītis.
Uz jautājumu par politiķu sarunu noklausīšanos N.Vilnītis atbildēja: "Man pirmā dzirdēšana par to. Es esmu licis klausīties kādam telefonsarunas.. bez tā jau ir 76 pārkāpumi, tad tagad jau droši vien klāt ir vēl," ironiski teica KNAB priekšnieks.
"Kas man liek palikt [amatā]? Nu vienkārši, ja visu laiku es esmu sācis kaut darīt, tad es daru līdz galam. Ja es darbus uzņemos, tad esmu centies maksimāli izdarīt līdz galam tā, kā es to uzskatu un kāda ir mana iekšējā pārliecība," viņš sacīja.
KNAB priekšnieks pašlaik nejūt politisku atbalstu. "Šodien es atkal jutu politisku spiedienu uz sevi caur šo komisijas sēdi," atzina N.Vilnītis.
Viņš sprieda, ka J.Jurašam, nākot klajā ar šādu paziņojumu, acīmredzot ir kaut kādi apsvērumi. "Otrs jautājums, kādēļ kā liecinieci piesauca Strīķes kundzi? Tas ir interesanti," uzskata KNAB priekšnieks.
Kopumā Saeimas apakškomisijas sēde izvērtās augstos toņos. Uz to bija ieradušies arī vairāki KNAB nodaļu vadītāji, kuri emocionāli deputātu priekšā N.Vilnītim pārmeta nerēķināšanos ar darbiniekiem, izrēķināšanos ar darbiniekiem un sev lojālu cilvēku ielikšanu amatos un melošanu. Viena no asākajām bija KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja Ilze Jurča.
Viņa sacīja, ka biroja darbinieki sākotnēji, N.Vilnītim stājoties amatā, viņu uzņēmuši cienīgi. Pirmā biroja reorganizācija noritējusi sekmīgi un bez lieliem kreņķiem, taču uz turpmākās biroja optimizācijas rēķina N.Vilnītis "pa sētas durvīm ievilcis cilvēkus", kurus neviens no apakškomisijas sēdē klātesošajiem nodaļu vadītājiem nenovērtēs kā profesionāļus un kuriem nav pieredzes korupcijas apkarošanas un novēršanas jomā.
Savukārt ilggadējiem biroja darbiniekiem, līdzīgi kā pingvīniem, esot bijis jāsaspiežas un jāuzņemas dažādi pienākumi, bet N.Vilnīša cilvēki varot nepildīt uzdevumus, turklāt šie darbinieki nekur nav reāli redzami, bet augām dienām sēž Vilnīša kabinetā un perina reformas, klāstīja I.Jurča.
"Mēs jaunus darbus uzņemamies, operatīvie darbinieki strādā diennaktīm, ģimenes neredz. KNAB izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore kā izmeklētāju vadītāja, sieviete būdama, caurām dienām strādā. Mīlīt, un mēs esam optimizējami," emocionāli teica I.Jurča.
N.Vilnītis visus apakškomisijas sēdē izteiktos pārmetumus noraidīja.
Likums noteic, ka operatīvā nepublisku sarunu slepena noklausīšanās veicama tikai sevišķā veidā un ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu.
Atļauju veikt šo operatīvās darbības pasākumu var izsniegt uz laiku līdz trim mēnešiem un pamatotas nepieciešamības gadījumā to var pagarināt, taču tikai uz to laiku, kamēr attiecībā uz personu tiek veikta operatīvā izstrāde.