Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

papildināta - Ar ieteikumu lasīt grāmatas dod zaļo gaismu uzturēšanās atļaujām investoriem

Saeima ceturtdien atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas dod iespēju investoriem pret noteiktu ieguldījumu Latvijas ekonomikā lūgt termiņuzturēšanās atļauju. Salīdzinot ar sākotnējo likuma versiju, ko Valsts prezidents Valdis Zatlers neizsludināja un nodeva parlamentam atpakaļ, tajā veiktas dažas izmaiņas.

Par balsoja 55 deputāti, pret bija 31, bet atturējās četri. Par balsoja _Saskaņas centra_, LPP/LC, Tautas partijas, PCTVL deputāti, arī vairāki deputāti no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), tai skaitā Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze. Pret bija _Jaunā laika_, TB/LNNK, _Pilsoniskās savienības_ deputāti, daži deputāti no ZZS, kuru vidū arī frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, tāpat arī neatkarīgie deputāti Visvaldis Lācis un Aija Barča. Kopumā pieci deputāti nebalsoja, tai skaitā Aigars Štokenbergs, bet visi, kas atturējās, pārstāv ZZS.Jāpiebilst, ka TB/LNNK pārstāvis Dzintars Rasnačs debatēs brīdināja, ka viņa pārstāvētā partija vāks deputātu parakstus, lai vērstos pie Valsts prezidenta V.Zatlera un aicinātu nepublicēt šo likumu un jautājumu tālāk varētu virzīt uz referendumu. Ja neizdosies savākt nepieciešamos parakstus, prezidentam tiks iesniegts tik, cik izdosies savākt, jo prezidents pēc savas iniciatīvas var pieņemt šādu lēmumu, kādu pieņēma iepriekšējā valsts vadītāja Vaira Vīķe-Freiberga saistībā ar drošības likumiem, teica deputāts. Satversme paredz iespēju savākt 34 deputātu parakstus, lai attiecīgās likuma izmaiņas varētu nodot tautas nobalsošanai.

Kā norādīja Dz.Rasnačs ceturtdienas vakarā, līdz šim ir savākti 15 deputātu paraksti. To vākšanu TB/LNNK turpinās līdz 30.aprīlim, kad arī tos plānots iesniegt Valsts prezidentam Valdim Zatleram.

Atbildīgās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Dalbiņš (TP) iepriekš norādīja, ka, parlamentā vēlreiz pārskatot Imigrācijas likumu, pazudušas bažas, ka Latvija nespēs kontrolēt imigrantu plūsmas. Saeimas debatēs viņš atzina, ka saistībā ar šīm izmaiņām pastāv riski un pretimnākšana investoriem nav vienīgais veids, kā sildīt ekonomiku, tomēr nemēģināt, viņaprāt, būtu nepiedodami. Viņš arī uzskata, ka debates ir "pilnas ar emocijām".

Arī deputāts, Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis (TP), norādīja, ka dzird ļoti daudz emociju, daudz dažādu pieņēmumu. Tomēr esot ļoti maz pragmatisma no to puses, kas ir "pret ekonomiku veicinošiem priekšlikumiem". "Ļoti žēl. Vai tiešām deputāti kaut reizi visā sesijā nepaņem kādu ekonomikas grāmatu un nepalasa, lai saprastu ekonomikas likumsakarības?" vaicāja V.A.Krauklis un nolasīja divus citātus no grāmatas Tomasa Frīdamena Pasaule ir plakana, kas, viņaprāt, ir pēdējā laika viena no izcilākajām grāmatām par šodienas pasaules ekonomiku

Deputāts teica, ka Latvija ir visdziļākajā krīzē, kādu pasaule nav piedzīvojusi, cilvēki bēg no valsts, jo šeit viņiem nav darba, un tas esot, pateicoties tādiem cilvēkiem, "kas ir pret loģiskiem soļiem ekonomikā" un grib iegūt balsis pirms vēlēšanām. Viņaprāt, viena no galvenajām problēmām Latvijā ir tā, ka mums trūkst resursu, naudas, un ar šiem priekšlikumiem ir vēlme piesaistīt tādus investorus, kuriem šie līdzekļi ir.

Deputāts Kārlis Šadurskis (PS) uz to atbildēja, iesakot tiem cilvēkiem, kas pamāca lasīt ekonomikas grāmatas, "vispār savā dzīvē izlasīt kādu grāmatu". Tas paplašināšot redzesloku un veicināšot loģisku domāšanu.

Izvērtējot atkārtoti Imigrācijas likuma normas, no 10 000 līdz 20 000 latu tika palielināta summa, kas ārvalstniekam būs jāsamaksā nodokļos, tika izslēgta norma nodarbināt vismaz piecus darbiniekus, bet prasība uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīt vismaz 25 000 latu, atstāta negrozīta.

Tāpat netika mainīta norma, ka termiņuzturēšanās atļauju Latvijā ārzemnieks varēs pieprasīt, ja būs iegādājies un viņam piederēs viens vai vairāki nekustamie īpašumi par vismaz 100 000 latu Rīgā, Pierīgas reģionā un republikas pilsētās, savukārt citviet Latvijā – vismaz 50 000 latu vērtībā. Tomēr noteikts, ka šādai jābūt kopējai darījuma summai, nevis īpašumu kadastrālajai vērtībai, kā bija noteikts iepriekš.

Negrozīta atstāta arī norma par investīcijām Latvijas kredītiestādē subordinētā kapitāla veidā - tām jābūt ne mazāk kā 200 000 latu. Piecus gadus ieguldīto nebūs "tiesību kustināt". Runājot par šo priekšlikumu, K.Šadurskis norādīja, ka persona, kas maksā 200 000 latu par iespēju nopirkt Šengenas vīzu "nav idiots", tāpēc nākamajā dienā pēc investīciju izdarīšanas šī pati persona paņemšot tajā pašā bankā kredītu 200 000 latu apmērā, un bankai nebūs pamata to atteikt. Turpretī LPP/LC pārstāvis Andris Bērziņš uzskata, ka šis priekšlikums palielinās Latvijas banku kopējo spēju aktīvi piedalīties ekonomikā un aktīvi attīstīt ekonomiku. Viņš to uzskata par pragmatisku priekšlikumu.

Savukārt TB/LNNK pārstāvis Pēteris Tabūns pauda viedokli, ka vēlreiz izvērtētie grozījumi nav diez ko labāki - " Piepucēts, piepūderēts un diemžēl izskatās ģīmis vēl spocīgāks. Vēl spocīgāks. Tur jau tā bēda.” Līdzīgi izteicās arī K.Šadurskis.

Kārlis Leiškalns (TP) savukārt norādīja, ka mums ir aizdoti 7,5 miljardi, kas būs jāatdod, un, lai atdotu, šāda nauda mums ir vajadzīga ekonomikā. Viņaprāt, "saukt sevi par milzu latvieti, uzlikt segu uz galvas un mēģināt parlamentu pārliecināt ar patriotiskiem saukļiem" ir īstermiņa risinājums. 

LPP/LC līderis Ainārs Šlesers uzskata, ka pieņemtie grozījumi stimulēs nekustamā īpašuma tirgus izkustēšanos no sasaluma. „Latvijā šobrīd ir ļoti ierobežoti naudas resursi un pirktspēja, tāpēc investīcijas ir jāpiesaista no ārpuses. Savukārt bagātiem cilvēkiem, kas vēlas investēt Eiropas Savienībā, ir jādod motivācija naudu investēt tieši Latvijā. Pat ja investoru neinteresē tieši Latvijas pastāvīgā iedzīvotāja statuss, tā ir laba motivācija, ko mēs tagad piedāvājam – kļūt par Šengenas zonas pastāvīgo iedzīvotāju,” uzskata A. Šlesers.

Viņš prognozē, ka nekustamā īpašuma tirgus atdzīvināšanās daudziem attīstītājiem liks domāt par jaunu projektu īstenošanu, kas radīs jaunas darba vietas un papildu nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Grozījumu pretiniekus Šlesers aicina nekritizēt Saeimas lēmumu, bet mudināt ārvalstu investorus ieguldīt Latvijā, kā arī nākt ar saviem priekšlikumiem tautsaimniecības nozaru stimulēšanai.

Investori lūgt uzturēšanās atļaujas pret šiem ieguldījumiem varēs no šā gada 1.jūlija.

Iepriekš priekšlikumus par nepieciešamību atvieglot uzturēšanās atļauju iegūšanu ārvalstu investoriem izteikušas Rīgas domes amatpersonas - mērs Nils Ušakovs (SC) un vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC), tāpat to atbalstījis uzņēmējs Edgars Šīns.

(papildināta ar TB/LNNK savākto parakstu skaitu)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

LASI VĒL

Venta Armanda Kraukļa nolasītie citāti:

"Valsts, kas izkrīt no attīstības vilciena, nedaudz līdzinās dzērājam: lai viņš varētu atgriezties dzīvē, viņam jāiemācās redzēt sevi tādu, kāds viņš patiesībā ir. Attīstība ir brīvprātīgs process. Jāpieņem pozitīvs lēmums atbilstošu soļu veikšanai, bet tas sākas ar introspekciju – nežēlīgu, godīgu skatīšanos uz savām stiprajām un vājajām vietām un izpratni, ko tās abas precīzi nozīmē pasaulei, kas saplacinās."

"Kad es un jūs piedzimām, mūsu konkurenti bija mūsu kaimiņi blakus mājā. Mūsdienās mūsu konkurenti ir japāņi, franči vai ķīnieši. Tagad tu konkurē ar visiem citiem, un, ja to nedari, tevi aizstās. Un tas nebūs cilvēks no tavas ielas."

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Briest eksāmenu reforma

Centralizēto eksāmenu kārtību vēlas pārskatīt, šoreiz – samazinot to skaitu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas