Par vēstules saturu informētas arī valsts augstākās amatpersonas, un par šo jautājumu runāts arī pagājušās nedēļas Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Innas Šteinbukas tikšanās reizēs ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu un Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V).
EK vēstulē paustie pārmetumi pārrunāti arī ceturtdien Rīgas pilī, Valsts prezidentam tiekoties ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāvjiem.
Ne komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (ZPR), ne viņa vietnieks Jānis Dūklavs nesniedza aģentūrai LETA plašu informāciju par minētās vēstules saturu. "EK nav apmierināta ar mūsu panākumiem [ES fondu apguvē]. Noteiktās jomās šie apgūšanas rādītāji ir ļoti zemi - pat desmitā daļa no optimālā," sacīja Dombrovskis, neatklājot tieši kurās jomās fondu apguves rādītāji ir tik zemi. "Vēstule nav ļoti laba. EK pauž rūpes un raizes, ka neveicas tik labi, kā mēs plānojam un gribam," piebilda Dūklavs.
EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļas vadītāja Sanita Jemberga aģentūrai LETA ne noliedza, ne apstiprināja, ka EK būtu šādu vēstuli sūtījusi, jo pārstāvniecība nekomentē saziņas formas ar Latvijas iestādēm, komunikācija notiekot nepārtraukti, un pašā vēstuļu apmaiņā neesot nekā ārkārtēja. Premjera Valda Dombrovska komentāru aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies iegūt, bet Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa turpina skaidrot, vai šāda vēstule vispār ir saņemta.
EK paudusi Latvijas iestādēm bažas par vairākiem jautājumiem. EK norādījusi uz līdzšinējo ieguldījumu lietderību un to izvērtēšanas pētījumiem, kuru kvalitāte ir zema, tie nereti tiek veikti steigā un nedod pilnīgu priekšstatu, ko no savas agrākās pieredzes vajadzētu mācīties un ko uzlabot. EK rodas iespaids, ka ES fondi netiek ieguldīti stratēģiski, lai sasniegtu mērķi - palīdzētu panākt pārtikušās valstis, bet vadoties pēc tā, kur finanses būs vieglāk iztērēt, statistiski uzrādot it kā labus rezultātus. Stratēģiskas darbības vietā EK saskata vadīšanos pēc īstermiņa, aritmētiskiem, ar budžetu saistītiem apsvērumiem.
Tāpat norādīts uz salīdzinoši nelielām summām, kas atsevišķās programmās nonāk līdz gala saņēmējam. Statistikas dati liecina, ka, piemēram, programmā "Uzņēmējdarbība un inovācijas" no 2007.gada līdz 2011.gada novembrim tikai nepilni 10% bija nonākuši pie gala saņēmējiem - uzņēmējiem. Ja ieskaita finanšu instrumentus, skaitlis ir augstāks - gandrīz 40% - bet arī starpniekinstrumentos nauda, pēc EK domām, kavējas pārāk ilgi. Arī progress Latvijas noteiktajā prioritātē "Zinātne un inovācijas", pēc EK domām, ir gauss. Tomēr jāņem vērā, ka minētā statistika ir balstīta uz datiem līdz pagājušā gada decembra sākumam.
Bažas tiek paustas arī par to, vai Latvijai izdosies realizēt lielos transporta projektus pašu noteiktajos termiņos, kā arī laicīgi izstrādāt programmatiskos dokumentus, piemēram, Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam.
EK ar vēstuli vēlējusies nevis kritizēt, bet gan brīdināt Latviju par problēmām, kuras tā saredz un kuru novēršanai vēl pietiek laika, lai neviens nevarētu teikt, ka Latvija 2007.-2013.gadu posmā saturiski nav sasniegusi visu iespējamo, ko būtu varējusi.
Jau iepriekš EK pārstāvniecības vadītāja uzsvērusi, ka sarunās par nākamo ES budžetu vērā tiks ņemts arī tas, cik lietderīgi fondi ieguldīti līdz šim.
Kā ziņots, ES fondu apguve pārrunāta arī šīs nedēļas Valsts prezidenta tikšanās laikā ar valdības vadītāju. Pēc tikšanās Dombrovskis žurnālistiem sacīja, ka jau tuvākajā laikā būs pieejami precīzi dati par fondu apguvi 2011.gadā.
(papildināts viss teksts)