Prezidents norādīja, ka sabiedrības uzticība Saeimai un valdībai ir zema un tam esot vairāki iemesli. Piemēram, iedzīvotājus neapmierina, ka nepaiet ne pāris mēneši pēc jaunās valdības izveidošanas, kad jau sākas runas par tās krišanu. To veicina situācija, ka parlaments jebkurā brīdī var izteikt neuzticību valdībai, kā arī acīmredzami vājus ministrus nav iespējams nomainīt, jo viņus ierobežo koalīcijas līgums, skaidroja prezidents. Viņš atkārtoja jau iepriekš teikto, ka situācija attīstās tik tālu, ka to vairs nav iespējams dēvēt savādāk kā vien par "vājprāta murgiem".
Tieši tādēļ prezidents ir lūdzis ekspertus meklēt risinājumus valsts pārvaldes pilnveidošanai. Visvairāk prezidents ir ieinteresēts izpildvaras stiprināšanā, veidojot spēcīgāku valdību un lielāku premjerministra atbildību. "Mans mērķis ir skaidrs - panākt efektīvu izpildvaru, stiprāku, stabilāku valdību un lielāku premjera atbildību."
Pēc Valsts prezidenta Bērziņa iniciatīvas izveidotā ekspertu darba grupa pārvaldības pilnveidei, kurā strādā zinātņu doktori sociālajās zinātnēs Daina Bāra, Jānis Pleps, Valts Kalniņš un Inga Vilka un kas jau reiz nāca klajā ar priekšlikumiem pašvaldību darbībā, rudenī nāks klajā ar jaunu ziņojumu, kas piedāvās priekšlikumus, kā pilnveidot attiecības starp valsts varas atzariem. Trešdien diskusijā Bāra atklāja pirmos atzinumus, pie kuriem nonākuši eksperti.
"Ir būtiski, lai nevis formāli, bet pēc būtības darbotos Satversmes 55.pantā jau pašreiz nostiprinātais princips, ka Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem. Uzskatu, ka ir jāmaina pašreizējā kārtība un kolektīvās bezatbildības vietā jāvirzās uz atbildību par komandu," teica Bērziņš.
Prezidents norādīja, ka, iespējams, viens veids, kā varētu panākt efektīvāku un profesionālāku izpildvaru, ir atteikties no principa, ka parlaments apstiprina valdību kā kopumu. "Pietiktu ar Ministru prezidenta apstiprināšanu Saeimā. Pēc apstiprināšanas amatā tikai premjers izvēlētos ministrus, ar kuriem strādāt kopā, un viņam nebūtu jālūdz parlamenta atbalsts, lai tos ieceltu amatā. Šāda regulējuma piemērs ir atrodams Vācijas konstitūcijā, un minētā kārtība nenozīmē, ka tur ministri nenes politisko atbildību."
Kā citu ieteikumu viņš norādīja konstruktīvās neuzticības balsojumu, kas paredz, ka parlamenta deputātiem tajā pašā dokumentā, ar kuru ir ierosināta neuzticības izteikšana tā brīža premjeram, ir jānorāda arī jaunā Ministru kabineta vadītāja vārds. "Tas nozīmē, ka neuzticības balsojums vecajam Ministru prezidentam ir uzticības balsojums jaunajam." Šāda kārtība pirms vairāk nekā 60 gadiem ieviesta Vācijā, un šīs valsts piemērs ir galvenais iemesls, kāpēc tiek uzskatīts, ka tajos gadījumos, kad valstī nav daudz spēcīgu politisko partiju un parlaments ir sadalīts sīkās deputātu grupās, konstruktīvās neuzticības balsojums ir viens no risinājumiem, kā garantēt stabilu valdību. "Tieši tādēļ minēto praksi ir pārņēmušas arī citas valstis, piemēram, Spānija un Polija. Manuprāt, arī Latvijā ir pienācis laiks debatēm par konstruktīvās neuzticības balsojuma ieviešanu."
Bērziņš uzsvēra, ka šādu vai jebkuru citu izmaiņu gadījumā ir nepieciešama rūpīga ekspertu diskusija.
"Mūsu piedāvājums ir, ka Ministru prezidenta kandidātam ir jābūt no deputātu vidus un viņam nevajadzētu būt bezpartejiskam cilvēkam, kā to atzīst arī mūsu vienīgais kādreizējais bezpartejiskais premjers," raksturojot situāciju pēc parlamenta vēlēšanām, sacīja Bāra. Vēlāk Saeima apstiprinātu Ministru prezidentu un viņa izstrādāto darbības programmu, kas būtu veidota uz partiju programmu bāzes. Tad Ministru prezidents jau kā pilntiesīgs amata pildītājs veidotu savu komandu, kuru vēlāk apstiprinātu Valsts prezidents. "Šajā gadījumā svarīgi ir tas, ka Ministru prezidentam ir lielāka atbildība par savas komandas locekļiem un lielāka atbildība par programmas izpildi," skaidroja eksperte.
Tāpat ekspertu grupa atzinusi, ka Ministru kabineta locekļiem, stājoties amatā, būtu jādod zvērests. Savukārt, ja kāds no ministriem netiktu galā ar saviem pienākumiem, premjers varētu viņu atstādināt no amata, un šo valdības vadītāja lēmumu apstiprinātu Valsts prezidents. "Šajā situācijā Ministru prezidents un Valsts prezidents darbojas kā vienoti izpildvaras atzari," skaidroja Bāra.
Jāatgādina, ka pirms diviem gadiem Valsts prezidents Bērziņš pieteica nepieciešamību sākt diskusijas konkrētu priekšlikumu izstrādei pārvaldības modeļa pilnveidei un tika izveidota ekspertu darba grupa.
Šā gada rudenī minētā ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei nāks klajā ar ziņojumu, kas piedāvās pilnveidot attiecības starp valsts varas atzariem. Valsts prezidents ir ieinteresēts konstitucionālajā reformā izpildvaras stiprināšanā, lai tiktu panākts efektīvāks izpildvaras darbs - stabilāka valdība un lielāka premjera atbildība.
Diskusijā biznesa augstskolā Turība konstitucionālo tiesību speciālisti un citi eksperti šodien mēģinās rast atbildes uz jautājumam, kā sasniegt minēto mērķi. Diskusija tiek rīkota, Valsts prezidenta kancelejai sadarbojoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un biznesa augstskolu Turība.
(ziņa papildināta ar 5.-8.rindkopu)