Paegle: Latviju lēnām sēdina Austrumu ekspresī

Latviju lēnām sēdina "Austrumu ekspresī"," tā intervijā Latvijas Avīzei izteikusies bijusī Saeimas deputāte Vaira Paegle.Viņa uzsver, ka Latvija nedrīkst būt nekas cits kā latviska valsts: "Eiropas Savienība ir nacionālu valstu savienība (izņemot Beļģiju), un mums ir visas tiesības savu – latvisko – identitāti likt kā mūsu valsts atpazīstamības zīmi. Ziniet, par ko man ir vislielākās bažas? Par to, ka šis latviskais zīmols, līdzīgi kā airBaltic zīmols, tiek lēnām izpārdots. To es redzu pieņemtajos likumos, politiķu izteikumos..."Viņasprāt, Latvijas latvisko zīmolu zaudējam, jo īpašumi un uzņēmumi tiek izpārdoti ārvalstniekiem pret uzturēšanās atļaujām, "ar to, ka līdz galam netiek aizsargātas Latvijas kā nacionālas valsts pamatvērtības, ar to, ka mums nav ārpolitikas". "Jā, Latvijai nav konkrētas, sadzirdamas ārpolitikas; Ārlietu ministrija funkcionē, bet komentāri arvien ir par vēlu un saturiski par vāju. Mēs neesam ārpolitikas veidotāji, pat ne īsti reaģētāji. Latviskais zīmols vājinās arī vienlaikus ar gaišu un enerģisku cilvēku aizbraukšanu no valsts. Šobrīd valstij nav nekā, ko viņiem piedāvāt, izņemot saukli, lai brauc atpakaļ."Pēc V.Paegles domām, ekonomiskajā ziņā Latvija no Igaunijas atpaliek arvien vairāk. "Igauņi pēc valsts neatkarības atjaunošanas "importēja" ziemeļvalstu politisko, ekonomisko un sabiedrisko kultūru. Latvijā dzīvoja ar padomju laika atziņām un tagad turpina politisko un ekonomisko kultūru importēt no Krievijas. Reiz kādā sarunā Pērnavas mērs man stāstīja, ka somi pērk īpašumus Pērnavā, iegulda tur naudu un Pērnava kļuvusi par Igaunijas vasaras galvaspilsētu. Bet dažkārt rodas iespaids, ka Jūrmala kļuvusi par Latvijas korupcijas galvaspilsētu."V.Paegle salīdzina 20 gadus pēc neatkarības iegūšanas un 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas. "1938.gadā – 20 gadus pēc neatkarības iegūšanas – visi rādītāji bija augšupejoši: ekonomikā, kultūrā, celtniecībā. Latvijas tauta jutās labi. Vai šobrīd tauta jūtas labi? Nē! Un te vainīgi esam mēs paši, latvieši. Jo esam pacietuši nepieņemamu politisko kultūru un politikas pirkšanu. Mēs tai neesam pienācīgi pretojušies. Neesam spējuši noturēt darba ētiku, pirmskara Latvijas principu, ka mums jābūt labākiem par labu. Ja tas būtu noturēts, Latvija šodien varētu būt augstas kvalitātes valsts daudzās jomās – izglītībā, inovācijās, uzņēmējdarbībā. Bet šī darba ētika kaut kā bija izšķīdusi."Pēc viņas domām, aizvadītajos 20 gados Saeima un valdība rīkojusies atbilstoši tautas interesēm galvenokārt tad, kad bija spiediens vai nu no ES, NATO, Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas, vai arī tautas puses.