Deputāts Juris Viļums (LRA) saistībā gan ar pēdējā laika notikumiem, gan norādot uz, viņaprāt, citām neizdarībām izpildvaras pārraudzītajās jomās, akcentēja, ka ir jāpieprasa valdības demisija.
Deputāts Edvards Smiltēns norādīja, ka pēdējās nedēļas laikā aktuālo norišu kontekstā daudziem iedzīvotājiem radās baiļu sajūta, kur ir Ministru prezidents un valsts augstākās amatpersonas.
Parlamentāriete Jūlija Stepaņenko (Saskaņa) akcentēja, ka Kučinska nepietiekamā reakcija uz ASV atbildīgās iestādes ziņojumā izteiktajām apsūdzībām par Latvijas amatpersonu iesaisti kukuļņemšanā raisa neizpratni, kurš vada valsti. Jo sevi cienošas valsts premjeram uzreiz bija jāsaņem no ASV to cilvēku uzvārdi, par kuriem ir šādas aizdomas, pauda politiķe. Jebkuras citas valsts vadītājs būtu devies uz ASV vai saticies ar šīs valsts vēstnieku, lai noskaidrotu patiesību, norādīja Stepaņenko.
LRA Saeimas frakcijas vadītāja Nellija Kleinberga sacīja, ka, lasot premjera ziņojumu, rodas iespaids, ka valstī viss ir kārtībā. Tomēr sabiedrības neapmierinātība ar valdību pieaug, un patiesais darba vērtētāji ir tieši Latvijas iedzīvotāji, kuri turpinot braukt prom no valsts. Kleinberga salīdzināja valdības darbu ar muļļāšanos. Runājot par aktuālajiem notikumiem, Kleinberga uzsvēra, ka banku sektors netiek pienācīgi uzraudzīts.
Smiltēns cita starpā pauda, ka valsts no vienas puses norāda, ka iedzīvotājiem pēc atsevišķu skolu vai slimnīcu slēgšanas būs jābrauc tālāk, lai līdz tām nonāktu. Taču reizē valsts paralēli īsteno politiku, kas sadārdzina cilvēku ceļa izdevumus, negatīvi par valdības darbu izteicās deputāts.
Kā ziņots, sniedzot ikgadējo ziņojumu par paveikto Ministru prezidents Kučinskis Saeimā norādīja, ka problēmām finanšu sektorā negatīvi ietekmē Latvijas reputāciju, bet neapdraud banku sistēmas stabilitāti.
Jau ziņots, ka pēdējās nedēļas laikā Latvijas finanšu sektoru skāruši vairāki satricinājumi.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par kukuļņemšanu. Viņš paziņojis, ka nav vainīgs un neatkāpties no amata, bet savu aizturēšanu saistījis ar ABLV Bank un citu nerezidentus apkalpojošo banku pretdarbību.
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCEN) iepriekš paziņojusi, ka plāno noteikt sankcijas ABLV Bank par naudas atmazgāšanas shēmām. Tāpat ABLV Bank vadība esot līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām, norāda FinCen.
Savukārt bankas pārstāvji apgalvo, ka ABLV Bank un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ FinCEN paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams. Banka arī vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs, lūdzot pārbaudīt iespējamu bankas nomelnošanu.
Latgolas Vōrds
Hūgo Vācietis
Daudzi ir sasmērējušies