Vēlētāji varēs piedalīties balsošanā caur pastu. Grozījumu anotācijā skaidrots, ka plānotais regulējums nepaplašinās vēlētāju loku, bet paredz tehniskas iespējas piedalīties pašvaldību vēlēšanās, esot arī ārpus Latvijas.
Likumprojekta mērķis ir veicināt balsstiesīgo Latvijas pilsoņu dalību pašvaldību vēlēšanās, atbalstīt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību un iesaistīt pēc iespējas vairāk diasporas pārstāvju pašvaldību norisēs, tādējādi saglabājot saikni ar Latviju un latvisko identitāti. Ir būtiski parādīt, ka ne tikai diasporai ir svarīga Latvija, bet arī Latvijai svarīga ir tās diaspora, skaidrots grozījumu anotācijā.
Atbilstoši normatīvajam regulējumam, tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai personai, kurai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.
Likumprojekts paredz, ka vēlētājs pieteikumu balsošanai pa pastu var iesniegt vairākos veidos, proti, izmantojot Valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.lv vai Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes oficiālo tīmekļvietni www.pmlp.gov.lv, tāpat vēlētāji varēs pieteikties, izmantojot oficiālo elektronisko adresi, vai vēršoties Latvijas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās, ierodoties personiski vai nosūtot pieteikumu pa pastu.
Paredzēts, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) izskatīs visus pieteikumus, ko tā ir saņēmusi balsošanai pa pastu vismaz 30 dienas pirms vēlēšanu dienas. Savukārt ne vēlāk kā 20 dienas pirms vēlēšanu dienas CVK vēlētājiem uz elektroniskā pasta adresi nosūtīs tīmekļvietnes adresi, kurā būs pieejami balsošanas materiāli.
Balsošanas materiāli iekļaus visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana. Pie balsošanas materiāliem būs pievienota arī informācija par kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts vēlētāju sarakstā, kā arī norāde par attiecīgo republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisiju, kurai balsošanas materiāli nosūtāmi. Visi balsošanas materiāli, kādi tiks nosūtīti vēlētājam, būs noteikti CVK instrukcijā.
Vēlētājam pašam būs pienākums izdrukāt balsošanas materiālus. Vēlētājam vēlēšanu zīme būs jāievieto aploksnē, kura kopā ar apliecinājumu jāievieto vēl vienā aploksnē un jānosūta attiecīgajai republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai. Apliecinājums ir nepieciešams, lai pārliecinātos, ka vēlētājs personīgi ir nobalsojis un tādējādi izdarījis savu izvēli. Izdevumus par balsošanas materiālu izdrukāšanu un balsojuma nosūtīšanu segs vēlētājs.
Anotācijā skaidrots, ka pa pastu saņemto balsu skaitīšanu veiks republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija vai šim nolūkam speciāli izveidota pasta balsošanas iecirkņa komisija.
Iepriekš atbildīgās Saeimas komisijas sēdē deputāts Artūrs Toms Plešs (AP) interesējās, vai piedāvātais regulējums paredz dubulto pārbaudi, kas novērsīs krāpniecības jeb vēlēšanu zīmju viltošanas iespēju. Politiķis norādīja, ka nepieciešams izslēgt iespēju, ka kāds var pavairot saņemtās vēlēšanu zīmes un, zinot citu cilvēku datus, nosūtot balsojumu par viņiem šo cilvēku vietā.
Tieslietu ministrijas pārstāve sniedza atbildi uz šo jautājumu, tomēr tieši nekomentēja vaicājumu par to, vai ir paredzēts mehānisms šāda krāpniecības mehānisma novēršanai, ja kāds izmantotu citu cilvēku datus. TM pārstāve gan skaidroja, ka, lai saņemtu materiālus, vēlētājam būs jāpiesakās individuāli.
CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa norādīja, ka būs noteikts, ka vēlētājam ir jāatsūta parakstīts apliecinājums, ka balso personīgi. Bērziņa pauda, ka nevajadzētu koncentrēties uz to, ka kāds var kaut ko sliktu izdarīt, bet svarīgi, ka ir spēkā regulējums, ka var sodīt personu, kura censtos nobalsot cita vietā.