Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars obligātu dalību vēlēšanās vērtē kā īslaicīgu risinājumu bez garantēta rezultāta, kas, viņaprāt, atceroties vēsturi, ilgtermiņā būtu pat kaitīgs.
"Viens no demokrātijas pamatprincipiem ir cilvēku tiesības izvēlēties, ko darīt konkrētā situācijā. Nepiedalīšanās arī ir viedokļa paušana," Dienai uzsvēra bijušais Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš. Viņa politiskā pieredze ļauj secināt - neiešana uz vēlēšanām nozīmē, ka šiem cilvēkiem ir vienaldzīga valsts, vara un tas, ko politiķis dara. Līdzīgos uzskatos bija arī aptaujātie Saeimas frakciju pārstāvji.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka arī izteica šaubas, vai prasība obligāti balsot varētu veicināt cilvēku līdzdalību vēlēšanās. Drīzāk būtu otrādi - tas varētu izraisīt pretestību, jo, «ja man kaut kas ir jādara obligāti, tad es negribu to darīt,» teica Šteinbuka.
"Bail pat iedomāties, kas būtu, ja Latvijā noteiktu obligātu balsojumu. Finanšu ministrijai uzreiz alkatīgi iegailētos acis iekasēt prāvu summiņu, nebalsotājiem uzliekot naudas sodus. Bailēs no tā vēlēt dotos daudz pilnīgi neieinteresētu cilvēku, un varam vien minēt, ko viņi tur sabalsotu," tā nesen intervijā portālam Latvijas Vēstnesis sacīja Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, pieļaujot arī protesta balsojumus.
Kā eksperti, tā politiķi uzsvēra, ka zemā līdzdalība EP vēlēšanās neļauj izdarīt secinājumus par aktivitāti Saeimas vēlēšanās, kurās tā noteikti būšot lielāka.