Nākamā valdība izlems, vai OIK atceļams no 2022. gada

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas (EM) konceptuālo ziņojumu Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai, kurā paredzēts no 2022. gada atcelt OIK un valsts atbalstu tā dēvētās zaļās enerģijas ražošanai balstīt uz tirgus principiem.

Vienlaikus Kučinskis uzsvēra, ka aizejošais Ministru kabinets tikai izskatīja piedāvāto risinājumu OIK atcelšanai, bet gala lēmums par to būs jāpieņem jaunajai valdībai. Tāpēc arī šodien, izskatot minēto jautājumu, netika uzklausīts nozares kritiskais viedoklis par EM piedāvājumu. Kučinskis piebilda, ka diskusijas notiks, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Ministrija piedāvā īstenot vairākus pasākumus, lai triju gadu laikā - no 2022. gada 1. janvāra - atceltu esošo elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmu. Piedāvātie risinājumi esošās OIK sistēmas likvidēšanai ir izvērtēti gan no ekonomiskā aspekta, gan juridiskā, maksimāli novēršot tiesvedību riskus un riskus valsts budžetam.

"Ja rosinātie pasākumi tiks īstenoti pilnā apmērā, vidējā termiņā tie sabalansēs sabiedrības un tautsaimniecības intereses, vienlaikus nodrošinot valsts elektroapgādes drošumu un ļaujot sasniegt Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus," uzsvēra ministrijā.

Piedāvātie rīcības pasākumi ietver 2019. gadā novērst pārsubsidāciju visām OIK elektrostacijām, samazināt atbalstu ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām, bet 2022. gadā rosināts ieviest stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī pārtraukt elektroenerģijas gala lietotāju maksājumus dabasgāzes koģenerācijas stacijām, izņemot otrajai termoelektrocentrālei kā Latvijas enerģētiskai neatkarībai un energoapgādes drošībai stratēģiski nozīmīgai stacijai.

EM plāno iesniegt priekšlikumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz no 2022. gada 1. janvāra esošo OIK maksājumu sistēmu aizstāt ar tirgus cenas efektivitātes modeli jeb piemaksu virs elektroenerģijas tirgus cenas. Ziņojumā iekļautais risinājums paredz īstenot kompleksus pasākumus, lai nodrošinātu, ka no 2022. gada 1. janvāra valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai tiek balstīts uz tirgus principiem un kopējās atbalsta izmaksas elektroenerģijas ražošanai ik gadu nepārsniegtu 0,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir samērīgi, ņemot vērā arī citu valstu pētījumus, un salīdzinājumā ar 1% no IKP 2017. gadā.

Atšķirībā no iepriekšējā piedāvājuma, EM rosina mazināt OIK, neieviešot subsidētās enerģijas nodokli (SEN).

"Patlaban netiek plānots atbalsts jaunām elektrostacijām; tirgus modelis attieksies uz godprātīgi strādājošām esošām elektrostacijām, sekmējot atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanu," pauda EM.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) iepriekš atzina, ka subsidētās enerģijas ražotājiem būs jāpierāda, ka tie spēj strādāt tirgus un godīgas konkurences apstākļos.

"Protams, pieļaujam, ka iebildumi pret reformām uzņēmējiem būs, kaut arī ir veikts ilgstošs un vairākkārtējs saskaņošanas process ar ieinteresētajām pusēm." Laikraksts Diena vēstīja, ka ministrs neizslēdz arī iespēju, ka būs jātiesājas, "jo jāņem vērā, ka neviens tāpat nevēlas atteikties no savām privilēģijām."

"Tāpat plānotās izmaiņas būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Vienlaikus esmu pārliecināts, ka mūsu piedāvātais plāns ir labākais iespējamais ceļš esošās, sevi degradējušās OIK sistēmas tiesiskai atcelšanai," sacīja Ašeradens.