Kā ziņots, pērnvasar tika noslēgti līgumi par četru "Hipotēku bankas" komercdaļas pakešu pārdošanu. "Swedbank" iegādājās "Hipotēku bankas" komercdaļas paketes, kurās ir privātpersonu un juridisko personu komercaizdevumi, norēķinu un noguldījumu pakalpojumi. SIA "Swedbank līzings" iegādājās SIA "Hipolīzings". Savukārt pensiju 2.līmeņa plānu pārvaldīšanas paketi iegādājās "SEB Wealth Management".
Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis biznesa portālu "Nozare.lv" iepriekš informēja, ka pārdošanas rezultāts tām "Hipotēku bankas" komerciālā segmenta daļām, par kurām jau panākta vienošanās ar pircējiem, tiek lēsts 21-26 miljonu latu robežās zem aktīvu bilances vērtības.
Kopējais "Hipotēku bankas" komercdaļas pārdošanas process vēl nav pabeigts un kopējais visas komercdaļas pārdošanas rezultāts nav zināms, jo nav pieņemts lēmums par vēl nepārdotajām komerciālā segmenta daļām. Patlaban turpinās sarunas ar atlikušo komercdaļu potenciālajiem pircējiem.
Pērn oktobrī valdības piesaistītā konsultāciju uzņēmuma valdes loceklis Mārtiņš Krūtainis informēja, ka ar potenciālajiem pircējiem turpinās sarunas par "Hipotēku bankas" komercdaļas paketi, kas ietver kredītus nekustamo īpašumu attīstītājiem, bet atsevišķu paketi veido slikto aktīvu izstrādes kompānija "HipoNIA".
Kā ziņots, patlaban Latvijā ir četras institūcijas, kas sniedz valsts atbalstu finanšu instrumentu veidā: "Hipotēku banka", SIA "Latvijas Garantiju aģentūra", SIA "Vides investīciju fonds" un AS "Lauku attīstības fonds".
Jautājums par vienotās attīstības finanšu institūcijas izveidi valdības darba kārtībā ir jau ilgāku laiku. Finanšu ministrija (FM) un Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš pērnā rudens nav vienojušās par to, kuru ministriju noteikt par vienotās attīstības finanšu institūcijas kapitāla daļu turētāju. FM rosināja par vienotās attīstības finanšu institūcijas kapitāla daļu turētāju noteikt pati sevi. Šim priekšlikumam iebilda EM, kas ierosinājusi noteikt EM par attīstības finanšu institūcijas kapitāla daļu turētāju.
Pērn novembrī valdība uzdeva FM turpināt sagatavot jautājumu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, izvērtējot EM iesniegtos papildu priekšlikumus, kā arī priekšlikumu par to, ka vienotās attīstības finanšu institūcijas kapitāla daļu turētāja funkcijas veic valsts kapitāla daļu centralizētā pārvaldības institūcija.
Toreiz EM valsts sekretārs Juris Pūce žurnālistiem skaidroja: tā kā vienoto attīstības institūciju iecerēts veidot kā holdingu ar meitassabiedrībām, ministrija rosinājusi par kapitāldaļu turētāju noteikt EM, bet atbilstošajās meitassabiedrībās padomju vadīšanu uzticēt FM.