"Šobrīd man ir liels pārdomu laiks, ko politiski darīt. Var dibināt sabiedrisku organizāciju un uz tās bāzes partiju? Bet saprotu, ka tā nevarēs piedalīties gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Katra partija tomēr eksistē, lai būtu pie varas gan Eiropas līmenī, gan pašvaldību un nacionālā līmenī. Manā skatījumā norma, ka vēlēšanās drīkst piedalīties tikai tās partijas, kas dibinātas gadu pirms Saeimas vēlēšanām, ir absolūti nedemokrātiska," teica deputāts.
Politiķis skaidroja, ka šī gada janvārī un februārī uz viņa biroju atnākuši daži simti cilvēku, kuri tikuši apzināti un piereģistrēti. Tāpat daudzi izrādot interesi, rakstot viņam personīgi, viņa birojam un internetā. Mamikins uzsvēra, ka dokumenti sabiedriskās organizācijas izveidei ir praktiski gatavi, tomēr deputāts par organizācijas izveidi vēl nav pārliecināts, norādot, ka šobrīd viņa dzīvē esot lielu pārdomu laiks.
Eiroparlamentārietis vērsa uzmanību, ka līdz partijas Saskaņa kongresam pērnā gada 9.decembrī nav domājis, ka vairs nebūs Saskaņas biedrs. Viņš norādīja, ka tagad, ja būtu gatavs dibināt savu partiju, viņam būtu jāgaida pieci gadi līdz aiznākamajām Saeimas vēlēšanām, lai šī partija tajās varētu piedalīties, kas, pēc Mamikina domām, ir nedemokrātiski.
"Man ir liels pārdomu laiks, ko darīt savā dzīvē tālāk - visu pamest, vai tomēr nopietni sarunāties ar visiem spēkiem, kas gatavi aizstāvēt ne tikai nacionālās minoritātes, bet arī nabadzīgus cilvēkus. Šī sociāldemokrātiskā vai sociālistiskā niša ir absolūti brīva un kreisā alternatīva Latvijā joprojām neeksistē, jo Saskaņa ir liela biznesa projekts un buržuāziska partija. Zinu, ka nelatvieši ir ļoti vīlušies Saskaņā," pauda eiroparlamentārietis.
Pēc pēdējā Saskaņas kongresa deputāts nolēmis, ka ies prom no politikas, jo viņam apnikuši partijas valdes priekšsēdētāja Nila Ušakova meli, Saskaņas divkosība un bezkaunība, kā arī nodevība, ko šī partija esot veikusi pret saviem vēlētājiem. Viņš vērsa uzmanību, ka 90% partijas vēlētāju ir tā saucamās nacionālās minoritātes, kuras sagaida, ka partija būs garants viņu interešu aizstāvībai. Tomēr, piemēram, saistībā ar likuma grozījumiem par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā, trešdaļa Saskaņas deputātu nav balsojusi "pret".
Taujāts, vai viņš pieļauj iespēju kļūt par Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības (LKS) premjera amata kandidātu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, viņš skaidroja, ka tā vēl ir tāla perspektīva, piebilstot, ka zinot vairākas spilgtas personības, kas varētu kļūt par premjeru.
"Krievu vēlētāju vidū valda tas pats, kas latviešu vēlētāju vidū - neticība politiķiem, apātija un bezcerība. Ja mēs varēsim šo apātiju kaut kādā veidā mainīt vai koriģēt, un ja jutīšu, ka cilvēki joprojām tic valstij, tad ir iespējams mainīt politisko vidi. Kopumā man tomēr ir nelabas sajūtas, sākot ar gaidāmo Eiropas Savienības finanšu līdzekļu samazinājumu un iztrūkumu tuvākajā desmitgadē un beidzot ar cilvēku neticību varai," teica Mamikins.
Eiroparlamentārietis arī skaidroja, ka bija gatavs nolikt EP deputāta mandātu, tomēr ir pārliecināts, ka Saskaņas deputāts Boriss Cilevičs, kas EP ieņemtu Mamikina vietu, necīnītos par nepilsoņu tiesībām, bet cīnītos par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju. Tāpat Cilevičs neesot balsojis arī pret likuma grozījumiem par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Uguntiņa.
Hm
Dāvis