LOK prezidents Aldons Vrubļevskis saņem 2200 latu algu pēc nodokļu nomaksas, kas ir ap 3000 latiem uz papīra. Turklāt tā ir alga tikai par četrām darbadienām nedēļā, vēstīja raidījums.
Sporta likums deleģē LOK atsevišķas valsts funkcijas. LOK ir biedrība, kuras ienākumu lielāko daļu, pērn tie bija 54%, veido dotācija no valsts budžeta. Pārējā daļa ir ziedojumi, tostarp arī no valstij piederošajiem uzņēmumiem.
LOK uzsver, ka četru vadības pārstāvju algas, kas svārstās no 1500 līdz 2000 latiem, netiek maksātas no valsts budžeta dotācijas, bet gan no ziedojumu daļas. Tā LOK ģenerālsekretāra alga pēc nodokļiem ir 1952 lati, viceprezidenta - 1750 lati, finanšu direktora - 1593 lati.
Pārējiem 11 darbiniekiem algas izmaksā no valsts budžeta dotācijas. Galvenā grāmatvede, juridiskā dienesta vadītājs un programmu vadītāja pēc visu nodokļu nomaksāšanas saņem 885 latus, prezidenta palīdze - 812 latus, ģenerālsekretāra palīdze - 797 latus, biroja vadītāja - 721 latu. "Uz papīra" summas ir aptuveni par trešdaļu lielākas.
Turklāt visas šīs algas ir tikai par četru dienu darba nedēļu. LOK piektdienās apmeklētājus nepieņem, un oficiāli tā viņiem ir brīvdiena. Šī iemesla dēļ raidījumam "De facto" tika atteikta intervija ar LOK prezidentu Vrubļevski piektdienā - viņš nevēloties mainīt savus brīvdienu plānus. Pēc "De facto" rīcībā esošajām ziņām, Vrubļevskis varētu būt krietni labāk atalgots nekā, piemēram, Šveices vai Holandes olimpisko komiteju vadītāji, kuri saņem līdz tūkstotim eiro mēnesī.
Kopumā LOK šogad no valsts saņēmusi dotāciju gandrīz piecu miljonu latu apmērā.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), kur lemj par naudas piešķiršanu sportam, par minētajām algām norāda, ka IZM nevar šo jautājumu tieši ietekmēt.
IZM Sporta departamenta direktore Agra Brūne raidījumam "De facto" teic: "Mēs šobrīd domājam, kā labāk regulēt to, jo izdevumu tāme viņiem bija jāiesniedz tikai pie līguma, bet tā bija tikai lielos vilcienos un to viņi apstiprināja tikai savā LOK izpildkomitejā un ģenerālā asamblejā. Vislielākā atbildība tomēr uz viņiem pašiem tā ir."
IZM atzīst, ka līdz šim nauda, kas aizgājusi no valsts budžeta sportam, nav bijusi pietiekami precīzi novirzīta. Reizē ar vairāku ministrijai pakļautu sporta iestāžu reformu paredzēts mainīt arī naudas sadales kārtību. Tā attieksies ne tikai uz LOK, bet arī uz sporta federācijām, kurām gan tiek krietni mazāki līdzekļi. "Liksim viņiem saprast, uz ko viņi parakstās, - nebūs kā līdz šim, tikai līgums, ko paraksta. Būs punkts - cik administratīvi tērēt, kādiem mērķiem, kādu rezultātu gribam, un gada beigās jāatskaitās, kas izdarīts. Kas nemācēs un kas nekārtīgi izpildīs, nevarēs pretendēt uz valsts līdzekļiem, būs jāliek savi," raidījumam stāsta Brūne.
Viens no Latvijas Nacionālās sporta padomes locekļiem Daumants Znatnajs atzīst, ka LOK darba atdeve ir ļoti minimāla. Pēc viņa domām, naudas sadale līdz šim notikusi pietiekami šaurā lokā un nepārskatāmi, tādēļ pārmaiņas ir ļoti nepieciešamas.
Pārbaudi par sporta organizācijām piešķirto līdzekļu izlietojumu patlaban veic arī Valsts kontrole.