Viņš intervijā avīzei arī skaidroja, ka nākošajā gadā iedzīvotāju vidū skaļi neizskanēs sauklis "Atlaist Saeimu", jo "pašreizējā valdības koalīcija aptuveni atbilst vēlētāju vairākuma politiskajām nosliecēm, un jauns, nopietns spēks, kas pēc ārkārtas vēlēšanām būtu spējīgs ietekmēt politiku, diez vai atkal uz līdzenas vietas radīsies – ja vien pašreizējā koalīcija neizdarīs milzīgas kļūdas, kā, piemēram, pilnīgi ignorēs sociālo politiku vai slēgs nepieņemamus kompromisus uz latviešu valsts nācijas rēķina".
"Cilvēki ir apdedzinājušies ar ātrumā, momentānā jūtu uzplūdā radītu politisku spēku. Neizslēdzu, ka varētu izveidoties jaunas partijas, taču cilvēki negribēs, lai to dēļ jau nākamgad tiktu rīkotas ārkārtas vēlēšanas, bet drīzāk gribēs dot tām laiku nobriest uz nākamajām, 2014. gada, vēlēšanām," Latvijas Avīzei pieļāva E.Levits.
Runājot par latviešu un krievu valodas jautājumu valstī, E.Levits skaidroja, ka "pēc valsts atjaunošanas mūsu politiskā un intelektuālā elite par Latvijas valsts pamatiem, par to, kamdēļ mums ir sava valsts, kāda ir tās jēga un būtība, runāja arvien mazāk un mazāk. Iemesli šādam "gļēvlatviskam kaunīgumam" ir dažādi – padomju okupācijas režīma latviešu tautai uzspiestās mankurtizācijas sekas, ar to saistītie latviskās mazvērtības kompleksi, neizpratne par to, kas ir un kas nav leģitīmi demokrātiskā, tiesiskā un nacionālā valstī, atpalicība no politiskās un juridiskās domas attīstības citās Eiropas valstīs, pārprasts politkorektums".
"Rezultātā ar laiku mūsu sabiedrībā priekšstati par valsts pamatiem ir kļuvuši diezgan bāli. Tas cilvēkos ir radījis nedrošību par savu valsti, savu nāciju, par pašiem savu individuālo lomu un pienākumiem demokrātiskā valstī. Tā tas nav citās Eiropas valstīs, piemēram, Igaunijā. Tur par šiem valsts pamatiem, arī par tās nacionālo raksturu, runā, tas nav nekas nepieklājīgs, un tur šie valsts pamati sabiedrībai ir skaidri un pašsaprotami," teica tiesnesis. Viņš norādīja, ka no diskusijām par referendumu nav jābaidās, jo tas dos cilvēkiem apzināties valsts pamatus. "To, ka mūsu valsts ir veidota, lai latviešu tauta, piesaistot visu tautību Latvijas pilsoņus, varētu demokrātiski pati sevi pārvaldīt, kur tā kā valstsnācija pati savā valstī varētu kopt un attīstīt savu valodu, kultūru, savu pasaules redzējumu, skatu uz vēsturi un kur šāda valsts nacionāli kulturālā identitāte tiek respektēta kā vienojoša saistviela visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības, reliģijas vai citām kategorijām," sacīja jurists. Viņš arī uzsvēra, ka latviešiem referendumā jāizsaka savs viedoklis.