Iepazīstoties ar Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. (NAP) sākotnējo redakciju, Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība (LZS), pamatojoties uz LZS reģionālo nodaļu un darba grupas priekšlikumiem, kā arī, ņemot vērā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) viedokli, nevar atbalstīt NAP piedāvāto redakciju, jo tajā nav ietverti daudzi nacionālajai, tai skaitā lauku attīstībai, svarīgi faktori.
Izanalizējot plānu kopumā, LZS uzskata, ka tas ir sagatavots virspusēji, pirmkārt, nesniedzot skaidras atbildes par dabas, finanšu un cilvēku resursu pieejamību, kam būs noteicošā loma NAP mērķu sasniegšanai un „ekonomiskā izrāviena” nodrošināšanai .
Tāpat, iepazīstoties ar izaugsmes izaicinājumiem un sasniedzamajiem rezultātiem, nav ieraugāmas jomas, uz kā rēķina tiek plānots palielināt ieguldījumus tādu definēto mērķu sasniegšanai kā IKP uz vienu iedzīvotāju, ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, nodarbinātība, augstākā izglītība, veselības aprūpe un globālās konkurētspējas indekss?
Galvenās atziņas, iepazīstoties ar NAP sākotnējo redakciju, ir:
paredzētā resursu koncentrācija tikai attīstības centros novedīs pie nevienlīdzības pastiprināšanās un pamesto apdzīvoto vietu skaita palielināšanās. Tādēļ nav atbalstāma skaidri iezīmēta policentrijas attīstība, ja vienlaikus netiek piedāvāti lauku attīstības problemātikas risinājumi. Uzņēmējdarbība, kvalitatīva transporta un komunikācijas (IKT) infrastruktūra un publiskie pakalpojumi ir jānodrošina neatkarīgi no dzīves vietas visiem iedzīvotājiem;
pietrūkst pašvaldībām atvēlētas sadaļas, kas iezīmētu vienlīdzīgas teritoriju attīstības perspektīvas un noteiktu lielākas pašnoteikšanās iespējas tieši vietējām pašvaldībām. Katrai pašvaldībai ir jānosaka patstāvīgas tiesības izmantot savu ES budžeta kvotu tādu projektu īstenošanai, kas atbilst valsts kopējai politikai;
kā prioritārs uzdevums ir jāizvirza transporta un IKT infrastruktūras būtiska uzlabošana ne tikai nacionālas un reģionālas, bet arī novadu un vietējas nozīmes attīstības centru un lauku teritoriju pieejamībai un savienojamībai ar reģionālas un nacionālas nozīmes attīstības centriem;
LZS pilnībā neatbalsta ideju par nepieciešamību NAPā norādīt precīzu apmežojamo teritoriju skaitu. Ir absurdi kā rādītāju 2020.gadā norādīt 55% Latvijas apmežotās teritorijas, ja šobrīd tie varētu būt jau 54%, 56% vai pat 60%, jo precīzas statistikas šajā jautājumā nav;
atjaunojamo energoresursu attīstība nevar notikt uz lauksaimniecībā izmantojamo zemju rēķina;
īpatnējā formulējuma prioritātē „Cilvēka drošumspēja” nav noteikta konkrēta valsts atbildība iedzīvotāju „drošumspējas” stiprināšanai. Atbildība par sabiedrības tiesisko un sociālo drošību ir deleģēta pašiem indivīdiem;
NAPā ir jābūt nodokļu politikas sadaļai, kas iezīmētu paredzamās nodokļu izmaiņas vidējā plānošanas termiņa robežās, un ar ko varētu rēķināties gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji. Lai nodrošinātu konkurētspējīgu lauksaimnieciskās ražošanas attīstību, NAPā ir jāparādās PVN likmes samazinājuma tendencei pārtikas precēm.