Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Latvijas vēlētāji uz pārējo ES valstu fona vieni no pasīvākajiem

Latvijas iedzīvotāju aktivitāte šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija viena zemākajām Eiropas Savienībā (ES), tostarp zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā, liecina Eiropas Parlamenta publiskotā informācija.

Latvijā šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās 33,6% balsstiesīgo iedzīvotāju, kamēr vidēji ES šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās 50,95%, kas ir par 8,34 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, kas notika 2014. gadā.

Zemāka aktivitāte nekā Latvijā šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija vien Portugālē - 31,01%, Bulgārijā - 30,83%, Horvātijā - 29,65%, Čehijā - 28,72%, Slovēnijā - 28,29% un Slovākijā - 22,74%.

Vienlaikus lielākā vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija Beļģijā - 89%, Luksemburgā - 84,1%, Maltā - 72,6%, Dānijā - 66%, Spānijā - 64,32% un Vācijā - 61,5%.

Lielāka nekā vidējā aktivitāte bija arī Austrijā - 59,3%, Grieķijā - 57,86%, Itālijā - 56,09%, Zviedrijā - 53,3%, Lietuvā - 52,88% un Francijā - 50,97%.

Savukārt mazāka nekā vidējā aktivitāte bija Īrijā - 49,3%, Rumānijā - 49,02%, Kiprā - 44,99%, Ungārijā - 43,36%, Polijā - 43%, Nīderlandē - 41,8%, Somijā - 40,7%, Igaunijā - 37,6% un Apvienotajā Karalistē - 37%.

Salīdzinājumā ar vēlēšanu rezultātiem 2014. gadā šajās vēlēšanās lielākais aktivitātes kāpums bijis Spānijā - par 20,51 procentpunktu, seko Polija, kur aktivitāte pieaugusi par 19,17 procentpunktiem, savukārt Rumānijā vēlētāju aktivitāte augusi par 16,58 procentpunktiem.

Tāpat būtiski vēlētāju aktivitāte pieaugusi Ungārijā - par 14,39 procentpunktiem, Austrijā - par 13,91 procentpunktu, Vācijā - par 13,4 procentpunktiem, kā arī Čehijā - par 10,52 procentpunktiem.

Tajā pašā laikā vēlētāju aktivitāte samazinājusies astoņās ES valstīs, proti, Beļģijā - par 0,64 procentpunktiem, Itālijā - par 1,13 procentpunktiem, Luksemburgā - par 1,45 procentpunktiem, Grieķijā - par 2,11 procentpunktiem, Maltā - par 2,2 procentpunktiem, Portugālē - par 2,66 procentpunktiem, Īrijā - par 3,14 procentpunktiem, bet visvairāk aktivitāte samazinājusies Bulgārijā - par 5,01 procentpunktu.

Lietuvā vēlētāju aktivitāte salīdzinājumā ar iepriekšējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieaugusi par 5,53 procentpunktiem, bet Igaunijā - par 1,08 procentpunktiem.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās pirmo reizi vēsturē ir pieaugusi vēlētāju vidējā aktivitāte. Kopš pirmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 1979.gadā, kad blokā bija deviņas valstis un vēlētāju vidējā aktivitāte bija 61,99%, aktivitāte ar katrām vēlēšanām samazinājās.

Iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014. gadā, balsotāju vidējā aktivitāte ES bija 42,61%.

Top komentāri

Bez vārda..
B
Kā mūsu varenie cīnās par Latvijas interesēm ES, tāda arī ir aktivitāte no LV iedzīvotājiem..
jurists
j
Domāju, ka vēlēšanu gala rezultātus var apstiprināt tikai tad, kad pabeigta izmeklēšana par : 1. paziņojumu neizsūtīšanu iedzīvotājiem, kas samazināja vēlēšanu apmeklējumu par 5-10% ; 2. Iemesliem, kādēļ nestrādājā elektroniskā sistēma 23. un 24. maijā. Manuprāt , tā bija organizēta diversija pret valsti, kā rezultātā prokremliskajām partijām ir 3 vietas no 8.
Majors Peins
M
Vēlēšanu aktivitātes nodrošināšana lielā mērā bija eksāmens Kariņa valdībai. Un diemžēl kļuva nu jau par kārtējo skaļo Kariņa valdības izgāšanos. Pārāk daudz fiasko tik īsā laikā! Pats apkaunojošais skandāls ar paziņojumu nenosūtīšanu. Pat ja tā ir tikai nolaidība, kas maz ticams, tā ir jāsoda ļoti bargi lai uz priekšdienām ierēdņi pievaldītu izlaidību.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Briest eksāmenu reforma

Centralizēto eksāmenu kārtību vēlas pārskatīt, šoreiz – samazinot to skaitu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas