Latvija turpinās iestāties par Krimas tatāru tiesībām, šo jautājumu uzturot starptautisko organizāciju dienaskārtībā, šodien tiekoties ar Krimas tatāru līderi Refatu Čubarovu apliecināja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Viņš uzsvēra, ka Latvija šo jautājumu aktualizēs arī turpmāk, aicinot nosodīt Krievijas kā okupējošās varas likumdošanas piemērošanu Krimas teritorijā un mērķtiecīgu Krimas iedzīvotāju pamattiesību ierobežošanu. Tāpat ministrs norādīja, ka Latvija konsekventi neatzīst Krimas prettiesisko aneksiju, stingri iestājas par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti.
Rinkēvičs atzīmēja, ka Latvija uzmanīgi seko līdzi un pauž satraukumu par negatīvo tendenci cilvēktiesību situācijas jomā Krimā, it īpaši Krimas tatāru cilvēktiesību un pamatbrīvību ierobežošanu, kas vērojama kopš Krievijas īstenotās Krimas pussalas aneksijas. Viņš aicināja Krimas tatāru līderi turpināt informēt starptautiskās organizācijas par Krimas tatāru stāvokli un cilvēktiesību pārkāpumiem Krimā
Tikmēr Čubarovs izteica atzinību par Latvijas pozīciju Krimas aneksijas jautājumā, kā arī pateicās par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai. Tikšanās laikā Krimas tatāru līderis informēja ārlietu ministru par situāciju Krimā un Ukrainā. Īpašas bažas Čubarovs pauda par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas vērsti pret Krimas tatāriem, opozīcijas pārstāvjiem, cilvēktiesību aktīvistiem, žurnālistiem un advokātiem, kuri tiek patvaļīgi aizturēti un vajāti.
Arī Mūrniece un Cilvēktiesību komisijas deputāti tikšanās laikā Krimas tatāru pasaules kongresa prezidentu Čubarovu uzsvēra, ka Latvija stingri iestājas par Ukrainas robežu neaizskaramību un turpinās praktisku atbalstu Ukrainas tautai. Latvijas parlamentārieši pauda satraukumu par cilvēktiesību situāciju Krievijas prettiesiski anektētajā Krimā, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
"Valstu robežu neaizskaramības princips ir svēts, un tas ir jāievēro visos laikos. Latvija vienmēr ir atbalstījusi Ukrainu, mēs neatzīstam Krimas prettiesisko aneksiju un nekad to neatzīsim," sacīja Mūrniece, uzsverot, ka Latvija ir Ukrainas draugs, un mēs esam to apliecinājuši ne tikai ideju, bet arī praktiskās sadarbības līmenī.
Mūrniece akcentēja vairākus nozīmīgus atbalsta projektus, tostarp mūsu valstī uzņemot karā cietušos bērnus un nodrošinot ārstēšanos Ukrainas karavīriem. Tāpat viņa akcentēja Latvijas parlamenta atbalstu Ukrainai. Saeimas priekšsēdētāja atsaucās uz Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) parlamentu priekšsēdētāju vizīti Kijevā 2016.gada februārī, kas notika tieši pēc Latvijas iniciatīvas un apliecināja visa reģiona solidaritāti Ukrainai.
Čubarovs arī sarunā ar deputātiem pauda dziļu pateicību Latvijai, tās tautai un politiķiem par nozīmīgo atbalstu. Ukrainas parlamenta deputāts un Krimas tatāru pasaules kongresa prezidents uzsvēra, ka Latvija sniedz nozīmīgu atbalstu, palīdzot aktualizēt šo jautājumu visā Eiropā.
Kā norādīja Čubarovs, cilvēktiesību situācija Krimā ir satraucoša, tiek īstenots hibrīdkarš, un Krievija vēršas pret Krimas tatāriem. Daudzi, kas iestājas pret Krievijas īstenoto politiku, ir arestēti. Kā viņš informēja, pret Krimas tatāriem, ukraiņiem un citiem, kuri nav lojāli Krievijas īstenotajai politikai, tiek izvērstas represijas, turklāt teritorijā netiek ielaisti arī starptautiskie novērotāji.
Arī Laizāne uzsvēra, ka konflikts Ukrainā nedrīkst pazust no starptautiskās sabiedrības redzesloka. Cīņas par valstu neatkarību mēdz būt ilgas, kā to apliecināja arī Latvijas un citu valstu pieredze, akcentēja Cilvēktiesību komisijas vadītāja, norādot, ka īpaši svarīgi ideju par atbalstu Krimas tatāriem un Ukrainai uzturēt tieši jauniešu vidū, jo viņi nākotnē šo ideju spēs lolot un uzturēt dzīvu.
"Cilvēka dabā diemžēl ir ar visu samierināties un aizmirst, taču tie triecieni un brūces, kas ir nodarītas tautai, ir dzīvībai bīstamas. Tādēļ ir ļoti svarīgi to nepārtraukti skaidrot un atgādināt, kā arī atrast vēstnešus, kuri to dara," sacīja Laizāne, uzsverot Cilvēktiesību komisijas atbalstu Ukrainai.
Kā ziņots, Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Tikmēr starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas Amnesty International ziņojumā tika secināts, ka Krimas pussalā cilvēktiesību situācija strauji pasliktinājusies un Krimas tatāru tautas padomes - Medžlisa - aktīvistu vajāšanas pērn sasniegušas "jaunu līmeni".
sēlis