Laila Pakalniņa: Valoda un teksts
Tiesa, var pieņemt, ka Vešņakovs pie Puškina pieminekļa, runājot par jaunu lappusi Latvijas un Krievijas attiecībās, nevēlējās emocionāli iespaidot latviešus ar viņu valodas lietojumu, bet gan ar pateiktā nozīmīgumu.
Un, protams, dzirdot vārdus "Dižais krievu dzejnieks Puškins ir brīvības, taisnības un demokrātijas ideju nesējs, un es ceru, ka šīs idejas tiks iedzīvinātas un starp Latviju un Krieviju būs tāda draudzība, ko nevarēs saraut nekas", grūti atvairīt domu, ka šis teksts ļoti piestāv laikiem, kad tika atklāti Ļeņina un padomju karavīru pieminekļi. Taču diez vai Maskavā tic, ka zemē, kas pārdzīvojusi brīvības, taisnības un demokrātijas ideju atnešanu no austrumu puses, pateicīgi uztvers solījumu tās piegādāt atkal. Pat ja šoreiz nesaraujamā draudzība iepakota Puškina piemineklī.
Patiesībā jau Puškinu, visticamāk, vajadzētu atstāt mierā, ja arī to izdarīt nav ienācis prātā šīs visnotaļ politiskās atrakcijas organizatoriem. Jo dzejniekam Puškinam ne vien nav nekāda sakara ar Rīgu, bet, galvenais, ar šo Puškina pieminekli. Tas varēja būt jebkas — Tolstojs, matrjoška, Čaikovskis, Čeburaška utt., kaut kas hrestomātisks un neapstrīdams, ko var uzstādīt jebkurā zemē, jebkurā pilsētā un pateikt — tagad viņš te kļūs par ciemiņu ar pastāvīgu pieraksta vietu (kā Vešņakovs par Puškinu).
Ja Maskava tik tiešām būtu vēlējusies kaut ko atbilstošu uzdāvināt (un nevis uzspiest) tieši Rīgai, Latvijas un Krievijas kultūras saites un sakarības nav tik vārgas, lai tas nebūtu iespējams. Piemēram, pietiktu iziet no Krievijas vēstniecības un šķērsot parku, lai nonāktu pie nama Valdemāra ielā, kur bērnību pavadījis Sergejs Eizenšteins. Krievu kino ikonai, pasaules mēroga režisoram Rīgā pieminekļa nav.
Taču, uzspiežot Rīgai savu (un nevis Puškina) pieminekli, oficiālā Krievija, protams, vēlējās demonstrēt ja ne varu, tad vismaz varēšanu. Tiesa, meklējot aizstājēju Ļeņiniem un atbrīvotājiem, tai sanācis ļoti bezpersoniski un pazemojoši izturēties pret savu kultūru. Tāpēc "jaunas lappuses" atvēršana Latvijas un Krievijas attiecībās mums pilnīgi noteikti nozīmē brīdinājumu. Vismaz nekad par zemu nenovērtēt savas kultūras nozīmi. Un varbūt ir pat svētīgi šādu brīdinājumu saklausīt krievu tekstā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.