"Repše ir neordinārs cilvēks ar savdabīgu rīcības un domu gājienu, bet esmu pārliecināts, ka viņš noteikti nepiekritīs tādam projektam, kā rezultātā tiktu gāzta Dombrovska valdība un būtisku ietekmi palielinātu Šķēle un Šlesers. Uz šādu soli Einars Repše nav spējīgs, un to viņš nedarīs. Vispirms jau tāpēc, ka kombinācija "Šlesers, Šķēle, Lembergs, Repše" cīņā par vēlētāju balsīm neiegūs daudz," domā bijušais politiķis.
Uz jautājumu, cik ilgi strādās esošā premjera Valda Dombrovska valdība, ekspolitķis sacīja, ka patlaban neredz citu alternatīvu. "Neredzu tagad nopietnas alternatīvas Valdim Dombrovskim un šai koalīcijai. Neredzu motivāciju, kādēļ kādam Vienotības deputātam atšķelties no frakcijas vai Visu Latvijai!-TB/LNNK mainīt koalīciju. Viņi tagad var realizēt savu sevišķo pozīciju nacionālajos jautājumos. Nedomāju, ka kādā citā valdībā viņi varētu sekmīgāk sevi pozicionēt kā latviešu interešu aizstāvi. Kad līdz vēlēšanām palikuši divarpus gadu, Klāva Olšteina grupai būtu pāragri pieslieties kādam vēl idejas līmenī esošam projektam," sacīja J.Lagzdiņš.
"Manuprāt, Dombrovskis ir nodrošinājis to, kā mums un arī man personīgi visu laiku ļoti trūka, - stabilitātes un miera sajūtas. Protams, pietrūkst ārējā spožuma, interesantas politiskas retorikas, riska. Mans uzskats ir, ka jaunā labklājības ministre [Ilze Viņķele] ir ekselenta, viņa nebaidās uzņemties atbildību un riskēt. Kad es biju parlamentā, mēs daudzi vecie politikas veterāni bijām noguruši no politiskām, bezjēdzīgām cīņām un nepārtraukti pasviestām riskantām idejām. Nedomāju, ka Dombrovska politika stagnē ekonomikas jomā," teica bijušais politiķis.
Jautāts par valodas referenduma iemesliem, J.Lagzdiņš atzina, ka tie ir vairāki - dažādas informatīvās telpas latviešiem un krieviem. "Mēs, protams, varējām Latvijas krievu sabiedrību un krievu politiķus padarīt mazliet lojālākus. Taču jāsaprot, ka milzīgā, ietekmīgā un profesionāli labi organizētā, bieži vien saskaņotā krievu masu mediju kampaņa ir spiediens uz Latvijas krieviem. Tā informatīvā telpa, kurā dzīvojam mēs, nespēj ielauzties Latvijas krievu dzīvokļos caur televīziju, radio un presi. Tas dod iespēju manipulēt ar šiem cilvēkiem. Dombrovskis var uzrakstīt 148 dažādus integrācijas pasākumus. Man jāsaka, mīļais Dombrovski, tie ir velti pasākumi," sacīja ekspolitiķis.
"Mana dziļākā pārliecība, ka 95 procenti Latvijas krievu ir vai nu neitrāli, vai mēreni lojāli Latvijas valstij. Un tikai tad, kad Saskaņas centra politiķi, sadarbojoties ar Krievijas dienestiem, sāk kādu akciju un izmanto visa veida masu medijus, varam runāt, ka ar krievu vēlētāju tiek manipulēts," domā J.Lagzdiņš.
"Latvijas krievu kopiena ir pārāk liela, un Krievijas ietekme ir pārāk liela, lai Latvijas krievu politiķi to neizmantotu Krievijas ietekmes palielināšanai. Tā lojalitātes demonstrēšana pirms Zatlera uzmetiena (viņš pieļāva sadarbību ar SC valdībā) bija taktiska retorika, politisks teātris, lai iegūtu ietekmi caur ieiešanu valdībā. Zinot SC politiķu patieso politisko nostāju vairākos jautājumos, kas būtiski atšķiras no labējo partiju nostājas, uzskatu, ka teorētiski ir iespējams Saskaņas centru iesaistīt varā. Sabiedrība būtu pret to, bet tagad tas būtu vieglāk, jo visai sabiedrībai, sākot ar Valsts prezidentu un beidzot ar ierindas vēlētāju Makašānu pagastā, ir skaidri redzams, kāda ir Saskaņas centra patiesā seja. Ņemot to valdībā, būtu skaidrs, ar ko jārēķinās, ka tie nav baltie jēriņi, bet gan vilki. Tās būtu aprēķina laulības. Ir tikai viena problēma - vai kādreiz nākotnē, iesaistot Saskaņas centru valdībā, labējās partijas spētu sekmīgi noturēt sarkanās līnijas," uzskata bijušais politiķis.
Uz jautājumu, vai labējām partijām izdosies integrēt cittautiešus savās partijās, J.Lagzdiņš sacīja, ka tas būs grūti, bet tas ir jādara. "Tāpēc man ir gandarījums, ka Vienotībā ir divi deputāti ar vārdu, kuri pierāda, ka šis ceļš ir pareizs," sacīja ekspolitiķis.
J.Lagzdiņš intervijā Dienai pauda savu viedokli arī par prezidentu Andri Bērziņu. "Mana visdziļākā pārliecība ir, ka Andrim Bērziņam vajadzēja izvēlēties citu spēka pielikšanas punktu. Domāju, ka viņš būtu labs finanšu, ekonomikas ministrs. Varbūt - pat valdības vadītājs. Taču Valsts prezidenta krēsls, manuprāt, nav īsti Andrim Bērziņam. Šobrīd valstī trūkst cilvēka, kas mūs visus varētu uzmundrināt, dot spēku un cerību, aicināt uz lieliem darbiem, iedvesmot, būt kā karogs valsts iekšienē lieliem darbiem, gan arī mūs reprezentēt - vismaz daļēji tā, kā to darīja Vaira Vīķe-Freiberga," sacīja J.Lagzdiņš.
Runājot par laiku, kad J.Lagzdiņš aizgāja no politikas, viņam esot bijis bažīgs prāts, vai viņš nejutīsies lieks, tomēr šīs bažas neesot piepildījušās. "Man nav aicinājuma doties uz Saeimu un būt tajā vidē," sacīja bijušais politiķis. Viņš gan atzina, ka ir bijuši vairāki piedāvājumi atgriezties politikā. "Ir bijuši vairāki nenoteikti piedāvājumi gan no centrālām, gan no reģionālajām partijām. Ir pat bijuši piedāvājumi būt vienam no reģionālās partijas veidotājiem. Protams, esmu atteicies. Es uzskatu, ka nopietnu politiku var veidot valsts mēroga partijas ar spēcīgiem līderiem un nodaļām visā valstī, kā tas savulaik bija Latvijas ceļā un Tautas partijā. Tādas partijas ir jāveido, nevis kā šobrīd, kad Tautas partijas un LPP/LC vietējie līderi, godājami cilvēki nevis pieslejas Zemnieku savienībai, Vienotībai vai kādai citai centrālajai partijai, bet veido reģionālās partijas, lai atražotu savu vietējo politisko karjeru," tā J.Lagzdiņš.
Interviju ar ekspolitiķi lasi pirmdienas laikrakstā Diena!