Pēc viņa teiktā, teorētiski ir iespējams jauno valdību apstiprināt jau pirmdien, taču tas prasītu partijām ļoti saskaņotu rīcību līdz pirmdienai ‒ lai pirmām kārtām būtu valdības deklarācija, lai būtu sasaukta Saeimas ārkārtas sēde un lai uz to atnāktu deputātu kvorums.
"Iepriekšējo gadu prakse liecina, ka pirmā sēde un nosauktā darba kārtība prasa apmēram piecas sešas stundas. Ja sāk pulksten deviņos, tad līdz pulksten četriem pirmā Saeimas sēde ies, lai pēc tam būtu vēl valdības apstiprināšanas sēde ‒ tas ir maz ticams variants. Lai gan teorētiski tas ir iespējams," sacīja Kusiņš.
Parasti Saeimas ārkārtas sēde jaunās valdības apstiprināšanai notiek pēc divām trim dienām. "Ir, protams, arī citi gadījumi, kad ir ilgāk," piebilda Juridiskā biroja vadītājs.
Saeimas sēdi pirmdien, 17.oktobrī, atklās pulksten 9. Deputātiem vispirms būs jāievēlē balsu skaitītāji, pagaidu Mandātu komisija, kas pārbaudīs visu deputātu ievēlēšanas kārtību, tiks uzklausīta Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvju sniegtā informācija par pārkāpumiem un sūdzībām. Tad Saeima lems par deputātu pilnvaru apstiprināšanu.
Katram deputātam būs jādod svinīgais solījums jeb zvērests no Saeimas tribīnes. Pēc tam būs balsojums, un tiks ievēlēts Saeimas priekšsēdētājs un pārējie prezidija locekļi. Tāpat pirmajā sēdē līdzšinējais Ministru kabinets noliks pilnvaras jaunievēlētās Saeimas priekšā.
"Pašreizējā valdība balstās uz pašreizējās, nu jau atlaistās Saeimas uzticību. Valdībai visu laiku ir jābauda Saeimas uzticība vai arī jāatkāpjas. Jaunievēlētās Saeimas priekšā valdībai obligāti ir jānoliek savas pilnvaras. Līdz jaunas valdības apstiprināšanai esošajam Ministru kabinetam ir pienākums turpināt pildīt pienākumus," paskaidroja Kusiņš.
Šai formalitātei ir ļoti liela nozīme, lai Valsts prezidents varētu oficiāli nominēt premjera amata kandidātu, kas veidos jauno valdību, uzsvēra Juridiskā biroja vadītājs.
Savukārt, ja partijas vēlas, lai prezidents jau pirmdien varētu nosaukt premjeru, tad pirmdien ir pēdējais brīdis vienoties par valdības sastāvu. Tomēr Kusiņš nevēlējās komentēt partiju savstarpējās konsultācijas, taču piebilda, ka partijām jāvienojas arī par Saeimas prezidija sastāvu.
Latvijas vēsturē ir bijuši dažādi gadījumi, tostarp ka uz pirmo sēdi nav vienošanās par Saeimas spīkeru, un tas tiek noskaidrots aizklātā balsojumā ar balsošanas zīmēm. Tas kandidāts, kurš iegūst balsu vairākumu, kļūst par Saeimas vadītāju. Ir arī precedenti no divdesmito gadu pieredzes, ka sociāldemokrāti, kas bieži vien bija lielākā frakcija Saeimā, skaidri zināja, ka Pauls Kalniņš būs Saeimas spīkers, un par šo amatu nebija diskusiju. "Vienmēr zināja, ka viņš būs," sacīja Kusiņš.