Būtiska būs arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa loma, jo viņš nosauks nākamo valdības vadītāju un jau tagad devis mājienus, ka šis postenis var iet secen visiem partiju nosauktajiem pretendentiem, nenoraidot iespēju amatā aicināt ar politiskajiem spēkiem nesaistītu cilvēku.
Pagājušās nedēļas nogalē Latvijas Televīzijas raidījumā 100. pants Valsts prezidents A. Bērziņš tieši neatbildēja, kam varētu uzticēt koalīcijas veidošanu, bet teica, ka tam ir jābūt profesionālim, kurš spēj vadīt valdību kā vienotu komandu. Otrais kritērijs bijis tagadējā premjera Valda Dombrovska (Vienotība) vājais punkts. Neizslēdzot iespēju meklēt bezpartijisku premjeru, prezidents augstāk par politisko atbildību vērtē cilvēcisko atbildību. Līdz šim valdību veidošanā svarīga bijusi partiju politiskā atbildība par premjera darbu, tikai lielas krīzes gadījumā pieļaujot ar tām nesaistīta Ministru prezidenta izvēli, kas bija nepieciešams tikai 1995. gadā. Tagad tas nebūtu labs signāls, ja pēc Saeimas atlaišanas un jaunām vēlēšanām izveidojas politiski tik kritiska situācija. Visai ticami, ka nākamā koalīcija varētu būt plašāka nekā iepriekšējās. Valsts prezidents sarunas ar partijām sāks septembra beigās pēc atgriešanās no ANO Ģenerālās asamblejas ikgadējās sesijas ASV, līdz tam dodot iespēju politiskajiem spēkiem pašiem konsultēties un vienoties par koalīciju.
Pēc 9. un 10. Saeimas vēlēšanām tika nodrošināta pēctecība valdības darbā, un vēlētāji uzticējās jau pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem, kurus 2006. gadā vadīja premjers Aivars Kalvītis (TP), bet 2010. gadā - V. Dombrovskis. Tagad Zatlera Reformu partijas (ZRP) pieteikums politikā ir zīme vēlmei panākt pārmaiņas. Lielākajā daļā ministriju vadība, visticamāk, mainīsies. Politiskie spēki, kuri varētu iekļūt 11. Saeimā, koalīciju veidošanā novilkuši divas sarkanās līnijas. ZRP nevarēs sadarboties ar oligarhu jeb naudas ietekmē esošām partijām, kas izslēdz no potenciālo partneru loka Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) ar tās premjera kandidātu Aivaru Lembergu. Otru līniju novilkusi Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kura nevar iedomāties sevi vienā valdībā ar Saskaņas centru - SC savukārt runās ar visiem, lai gan iespējamās sarunas ar nacionālo apvienību arī vērtē kā grūtas.
Vienotības līdere Solvita Āboltiņa ir pateikusi, ka Zatlera Reformu partija ir tās tuvākais sabiedrotais, jo - lai strādātu vienā valdībā, ir jābūt vienotai izpratnei par nacionālajiem, tiesiskuma un ekonomiskajiem jautājumiem. Šo abu politisko spēku sadarbība valdībā varētu būt zināms garants pēctecības nodrošināšanai starptautiskās aizdevuma programmas pabeigšanā un tiesiskuma nodrošināšanā. ZRP pārstāvji pirmdien pēc valdes sēdes informēja, ka par valdības veidošanu partija «mēģinās panākt vienošanos prioritārā secībā» ar trim partijām - Vienotība, VL-TB/LNNK, SC. Svarīgākais partnera izvēles kritērijs būšot iespēja realizēt ZRP piedāvātās reformas ekonomikas, politiskās sistēmas un sabiedrības saliedētības jomā.
Latviskākā labējo partiju politiķu daļa par vēlamāko uzskata Vienotības, ZRP un VL-TB/LNNK koalīciju, kuras iespējamību noteiks tieši ZRP. Tiesa, Vienotības un ZRP līderi ik pa laikam apmainās dzēlībām. Kad pagājušajā nedēļā S. Āboltiņa Latvijas Radio izteica nožēlu, ka V. Zatlers ir sašķēlis latviešu vēlētājus, izveidojot savu partiju, pēc dažām stundām sekoja V. Zatlera paziņojums, kurā viņš skaidro, ka nav varējis pievienoties Vienotībai, jo, vērojot amatu dalīšanu 10. Saeimā, viņam radies iespaids, ka «Vienotības iekšienē liela loma ir spējai vīt savstarpējas intrigas, nomelnot un publiski slikti izteikties par partijas biedriem un kolēģiem», bet V. Zatlers nekad neesot bijis intrigu meistars. Atšķirībā no V. Zatlera Vienotības līderi nav noraidījuši sadarbību ar ZZS.