Viņš norādīja, ka pagaidām no jaunā izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (Vienotība) krievu skolu aizstāvji sadzirdējuši vien trīs aspektus - nepieciešamību kāpināt jauniešu lojalitāti valstij, samazināt skolu skaitu, kā arī samazināt budžeta vietas augstskolās.
Pliners norādīja, ka lojalitātes jēdziens neesot atrunāts pat Satversmē. Pliners uzskata, ka, runājot par latviešu valodas ieviešanu visās skolās, "politiķi, tostarp arī Šadurskis, mudina uz tieši pretējo - nebūt lojāliem Latvijai". Viņš uzskata, ka ministra darba plānā jābūt tādiem jautājumiem kā izglītojamo zināšanu kāpums, pedagogu atalgojums, jauno pedagogu piesaiste, bet "viņi aiztaisa skolas, piemēram".
Ir nepieciešams izstrādāt plānu, kā turpmāk attīstīt mazākumtautību skolas, uzskata Pliners. Viņš uzsvēra, ka vienots izglītības standarts jau esot ieviests skolās un darbojas vairākus gadus. Krievu skolu aizstāvji izveidojuši darba grupu, kurā darbojas seši cilvēki. Pliners, kurš ir viens no darba grupas locekļiem, atteicies nosaukt pārējos biedrus. Darba grupas mērķis ir sekot un analizēt IZM rīcību saistībā ar mazākumtautību izglītību.
Stāstot par iespējamajiem protestiem, Pliners norādīja, ka "tie būs tad, kad būs tāda nepieciešamība", un krievu skolu aizstāvji sola rūpīgi uzraudzīt ministra rīcību attiecībā pret šīm skolām.
Lai sekmētu mazākumtautību skolu situāciju, krievu skolu aizstāvji ir gatavi dialogam gan ar valdību, gan IZM, skaidrojot savu redzējumu par to, kā būtu jāattīstās krievu skolām Latvijā.