"Krievijas Federācijas Federālās sapulces Federācijas padome ir dziļi nobažījusies par Latvijas Republikas Saeimas pieņemto likumu Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu, kas Otrā pasaules kara dalībnieka statusu piešķir gan Padomju armijas un antihitleriskās koalīcijas militārpersonām, gan arī nacistiskās Vācijas pusē karojušajiem," teikts otrdien pieņemtajā Federācijas padomes paziņojumā.
Tajā sacīts, ka "rada sašutumu tas, ka šis dziļi zaimojošais akts pieņemts pēc tam, kad vairākums valstu 2017.gada 19.decembrī atbalstīja Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūciju "Cīņa pret nacisma, neonacisma un cita veida prakses, kas veicina rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un tamlīdzīgas neiecietības mūsdienu formas, glorifikāciju"". Par šo Krievijas ierosināto rezolūciju nobalsoja 133 valsts, 49 valstis, tostarp lielākā daļa Eiropas valstu, to vidū arī Baltijas valstis, atturējās, bet ASV un Ukraina - balsoja pret.
Krievijas Federācijas padome aicina ES dalībvalstu un rezolūciju atbalstījušo valstu parlamentus stingri nosodīt Latvijas Republikas Saeimas pieņemto likumu Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu kā izaicinājumu visai pasaules sabiedrībai, nacismu uzvarējušo tautu vēsturiskajai atmiņai.
Jau ziņots, ka Saeimas 21.decembrī pieņemtais likums Par Otrā pasaules kara dalībnieku statusu paredz Otrā pasaules kara dalībnieku statusa piešķiršanu gan pret PSRS, gan pret nacistisko Vāciju savulaik regulārajās militārajās vienībās karojošajiem Latvijas pilsoņiem, bet regulējums neattieksies uz nepilsoņiem.
Likuma mērķis ir noteikt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu Latvijas pilsoņiem, kuri šā kara laikā citu valstu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret PSRS, nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem, kā arī veicināt vienotu sabiedrības izpratni par Otro pasaules karu un vienlīdzīgu attieksmi pret tā dalībniekiem.
Pēc likuma pieņemšanas Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) nāca klajā ar paziņojumu, kurās uzsvēra, ka Otrā pasaules kara laikā Latvijas valsts piedzīvoja divu totalitāru režīmu - Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas - okupācijas, un Latvijas valsts konsekventi nosoda abu totalitāro režīmu pastrādātos noziegumus pret cilvēci, nosoda holokaustu un godina to upuru piemiņu.
ĀM preses sekretārs Gints Jegermanis uzsvēra, - tā kā Latvijas valsts Otrā pasaules kara laikā de facto nepastāvēja, tad Latvija nevar būt atbildīga par okupācijas varu pastrādātajiem noziegumiem tās teritorijā. Preses sekretārs vērsa uzmanību, ka šī likuma mērķis ir sekmēt vienotu sabiedrības izpratni par šiem Otrā pasaules kara notikumiem, tādējādi veicinot sabiedrības saliedētību.
ĀM preses sekretārs skaidroja, ka, pārkāpjot 1907.gada Hāgas konvenciju, Otrā pasaules kara gaitā abas karojošās puses - nacistiskā Vācija un Padomju Savienība - pretlikumīgi mobilizēja savos bruņotajos formējumos Latvijas iedzīvotājus, kuri kļuva par šo režīmu upuriem.
Likums paredz piešķirt minētajām iedzīvotāju kategorijām - abu karojošo pušu armijās pretlikumīgi mobilizētajiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kara dalībnieka statusu, dodot arī iespēju pašvaldībām noteikt šiem cilvēkiem papildus sociālās garantijas, teica ministrijas pārstāvis.
"Gribam īpaši uzsvērt, ka likums absolūti izslēdz šāda statusa piešķiršanu personām, kas ir darbojušies vienas vai otras karojošās puses represīvajās struktūrās, vai ir pastrādājušas kara noziegumus vai noziegumus pret cilvēci," sacīja Jegermanis.
Kārtējo reizi
Gena
Romēns Rolāns