Pēc A.Ņesterenko teiktā, ir acīmredzams Latvijas varasiestāžu mēģinājums atgriezties pie deviņdesmitajos gados jau piedzīvotajām "valodas kvotām", kuras Satversmes tiesa atzinusi par nelikumīgām.Nožēlas vērta esot arī Latvijas Valsts prezidenta V.Zatlera piedalīšanās "šajā kampaņā". Proti, valsts galva nodevis likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, taču "nebūt ne ar mērķi to pārveidot atbilstoši starptautiski-tiesiskajām normām", bet gan, lai ieviestu stingrākas normas. Proti, prezidents aicina normas attiecināt ne tikai uz nacionālajiem, bet arī reģionālajiem televīzijas kanāliem."Šāda Latvijas varasiestāžu rīcība vēlreiz apstiprina, cik pamatotas bijušas Krievijas puses vairākkārt izteiktās bažas par Latvijas likumiem, kas ierobežo starptautiski atzītas nacionālo minoritāšu tiesības, tai skaitā attiecībā uz valodas lietojumu, kā arī jautājuma uzstādīšana par nepieciešamību aizsargāt Latvijā dzīvojošo tautiešu tiesības un intereses," norāda Krievijas ĀM.Acīmredzami šādi oficiālās Rīgas soļi ir pretrunā Latvijas varasiestāžu apgalvojumiem par uzticību vienotās Eiropas demokrātiskajiem principiem. Tie vēlreiz apstiprina nevēlēšanos ņemt vērā krievvalodīgo iedzīvotāju likumīgās tiesības un intereses humanitārajā sfērā, teicis A.Ņesterenko.
Krievijas ĀM velta kritiskus vārdus Elektronisko mediju likuma normām un arī Zatleram
Latvijas parlamenta apstiprinātās izmaiņas uzskatāmi liecina par to, ka oficiālā Rīga pieturas pie krievvalodīgās iedzīvotāju daļas diskriminācijas un vārda brīvības ierobežošanas līnijas. Tāda bija Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāvja Andreja Ņesterenko atbilde uz kāda žurnālista jautājumu, kā ministrija vērtē Latvijas prezidenta Valda Zatlera lēmumu nodot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kurā cita starpā noteikts, ka nacionālajos kanālos 65% no visiem raidījumiem jābūt valsts valodā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.