Krievijā uzliesmojis Āfrikas cūku mēris; Latvijā noteikti drošības pasākumi

Drošības pasākumi nosaka, ka uzņēmumiem, kuri nodrošina transportu cūku eksportēšanai uz Krieviju, pēc atgriešanās Latvijā jāveic atkārtota transportlīdzekļa dezinfekcija. Citiem dzīvus dzīvniekus pārvadājošajiem transporta līdzekļiem PVD robežinspektori, kā līdz šim, pieprasīs uzrādīt dokumentu, kas apliecina transportlīdzekļa dezinficēšanu pēc dzīvu dzīvnieku izkraušanas. Inspektori arī praktiski pārliecināsies par transporta līdzekļa tīrību.  Privātpersonām, kas ieceļo Latvijā no Ļeņingradas apgabala, ir jārēķinās ar bagāžas kontroli, kuru veiks muitas un robežsardzes darbinieki. ZM atgādina, ka no Krievijas Eiropas Savienības (ES) teritorijā ir aizliegts ievest gaļu un gaļas produktus.PVD ir informējis Latvijas Cūkaudzētāju asociāciju, Cūku ciltsdarba centru un dzīvo cūku eksportētājus par situāciju Ļeņingradas apgabalā un aicinājis informēt dzīvnieku turētājus par obligātu nepieciešamību ievērot stingrus biodrošības pasākumus dzīvnieku novietnēs. Turklāt dzīvnieku turētājus informē arī PVD pārvalžu veterinārie inspektori, nogādājot informatīvos materiālus par drošību dzīvnieku novietnēs.Līdzīgi drošības pasākumi ir ieviesti arī Latvijas kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā.Āfrikas cūku mēris (ĀCM) ir bīstama, ļoti lipīga vīrusa izraisīta saslimšana cūku dzimtas dzīvniekiem. Dzīvnieku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jāizkauj viss ganāmpulks, tādēļ šīs slimības konstatēšana dzīvnieku turētājam nes lielus ekonomiskos zaudējumus.ĀCM ir izplatīts Āfrikas kontinentā, taču slimība reģistrēta arī Gruzijā, Azerbaidžānā, Krievijas Federācijā, kā arī konkrētās norobežotās zonās Itālijā. Latvijā cūkām šī saslimšana nekad nav reģistrēta.Vīrusu cūkas viena otrai var nodod gan tieša kontakta veidā vai caur inficēto cūku ekskrementiem, gan arī transmisīvi ar slimības pārnesēju - Ornithodoros ģints ērču līdzdalību. Latvijas teritorijā šo sugu ērcītes nav sastopamas. Infekcijas avots ir slimās cūkas - vīrusa nēsātājas, kā arī mežacūkas, kuras kopā ar ērcēm veido vīrusa rezervuāru dabā.Cilvēkiem ĀCM nav bīstams, tomēr jāatceras, ka ĀCM izsauc vīruss, kas ir ļoti izturīgs ārējā vidē. Piemēram, gaļā pie plus četriem grādiem vīruss saglabājas 150 dienas, sausā sālītā šķiņķī - 140 dienas, bet saldētā gaļā daudzus gadus. Tādēļ arī viens no PVD ieviestajiem drošības pasākumiem ir aicinājums muitai veikt visu privātpersonu, kas ieceļo Latvijā no Ļeņingradas apgabala, bagāžas kontroli, lai nepieļautu slimības ievazāšanu Latvijā ar pārtikas produktiem.Dzīvnieku novietnē, kurā vīruss tiek konstatēts, tas var saglabāties apmēram vienu mēnesi, mēslos - līdz 11 dienām.Slimības inkubācijas periods ir piecas līdz 19 dienas. Slimajiem dzīvniekiem novēro paaugstinātu temperatūru, asaro acis, ir izdalījumi no deguna, depresija, dzīvniekus parasti redz guļam, bet, ja tie staigā, tad novērojami kustību koordinācijas traucējumi.Balto šķirņu cūkām izteikti ir redzami plaši zemādas asins izplūdumi.Dzīvnieki iet bojā septiņu līdz desmit dienu laikā no inficēšanās brīža.Dzīvnieku īpašnieka pienākums ir sekot līdzi dzīvnieku veselības stāvoklim un nekavējoties informēt veterinārārstu, ja ir novērojamas jebkādas saslimšanas pazīmes.Lai pasargātu savu novietni no ĀCM, dzīvnieku īpašniekam ir jāievēro visi bioloģiskās drošības pasākumi: cūkas nedrīkst nonākt saskarsmē ar kautuvju blakusproduktiem, kritušiem dzīvniekiem, kā arī tām nedrīkst izbarot termiski neapstrādātus virtuves atkritumus; nedrīkst pieļaut nepiederošu personu un transportlīdzekļu atrašanos novietnes teritorijā, strikti jāievēro transporta līdzekļu dezinfekcijas režīmu; ja dzīvnieku novietni apmeklē citas personas, jānodrošina tās ar vienreiz lietojamo apģērbu - halātiem; neievest novietnē dzīvniekus bez saskaņošanas ar novietni apkalpojošo veterinārārstu; veikt regulārus deratizācijas pasākumus novietnē; ievērot personīgo higiēnu.