Komisija: optimālākais Saeimas apstiprinājums valdības rīcībai, slēdzot līgumus ar aizdevējiem, būtu likums

Par optimālāko lēmuma formu komisija min Saeimas likumu, taču pieņemams būtu arī formāls Saeimas lēmums.Šo jautājumu komisija vērtēja, ņemot vērā Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) vēršanos pie Valsts prezidenta Valda Zatlera ar attiecīgu lūgumu. Komisija analizējusi jautājumu par nepieciešamību Saeimai lemt par apstiprinājumu līdzšinējai valdības darbībai apjomīga starptautiska finanšu aizņēmuma darījuma noslēgšanā, Latvijas vārdā uzņemoties kredītsaistības, kas būtiski un ilgstoši ietekmē Latvijas ekonomiku.Konstitucionālo tiesību komisija, atsaucoties uz šo lūgumu, ir analizējusi šo jautājumu no Satversmes viedokļa, tika apskatīta Saeimas apstiprinājuma nepieciešamība, forma un saturs tikai un vienīgi no Satversmes tiesas attīstītās "būtiskuma teorijas" viedokļa, skaidro komisija.Tā kā secinājumi bija jāizdara īsā laikā, komisija nav vērtējusi, vai vienošanās dokumenti par aizņēmumiem ir uzskatāmi par starptautiskajiem līgumiem, tika pieņemts, ka tie ir kvalificējami kā tādi.Pēc komisijas secinātā, "būtiskuma teorija" ir Satversmes 1.pantā ietvertā parlamenta virsvadības principa izpausme. Tā paredz, ka svarīgākie valsts un sabiedrības dzīves jautājumi, ievērojot Satversmē noteikto kārtību, jāizlemj pašam likumdevējam. Satversmes tiesa savā pērnā gada spriedumā par pensiju izmaksu, izvērtējot konkrēto starptautisko aizņēmumu svarīgumu, nonākusi pie secinājuma, ka tie saskaņā ar "būtiskuma teoriju" ietilpst svarīgāko valsts un sabiedrības dzīves jautājumu kategorijā. Rezultātā konceptuālā izšķiršanās par starptautisko aizņēmumu saņemšanu un tās nosacījumiem jāizdara Saeimai. Komisija, vērtējot Satversmi, secina, ka Saeima ir tiesīga pieņemt likumus par aizņēmumiem, tomēr no tā vēl neizriet, ka par visiem aizņēmumiem nepieciešami Saeimas likumi. Saeimas griba principā var tikt izteikta arī ar konkludentu rīcību, tā var tikt izsecināta arī no vairākiem Saeimas gribas izpausmes aktiem.Lai gan no tā, ka Ministru kabinets atbilstoši parlamentārās demokrātijas principiem pastāvīgi bauda Saeimas vairākuma uzticību, var prezumēt, ka Saeima principā piekrīt valdības darbībai, šajā gadījumā arī attiecīgo aizņēmumu ņemšanai, Saeimas gribai šajā gadījumā jābūt paustai konkrēti. Tādēļ ar vienkāršu iebildumu necelšanu pret Ministru kabineta rīcību vien nepietiek, norāda komisija.Līdz ar to esot jāsecina, ka, lai gan Saeima ir atbalstījusi valdības darbību konkrēto aizņēmumu jautājumā, šīs Saeimas gribas izpausmes līdz šim nav manifestējušās formā, kas atbilstu Saeimas aktu noteiktības un publicitātes kritērijiem, un līdz ar to varētu tikt uzskatīti par "būtiskuma teorijai" atbilstošu Saeimas lēmumu par konkrētajiem aizdevumiem. Tai pat laikā komisija norāda, Ministru kabineta līdzšinējā darbība konkrēto aizņēmumu sakarā nav uzskatāma par prettiesisku.Pēc premjera Valda Dombrovska (JL) teiktā, pēc komisijas skaidrotā, valdības ierosinātais piedāvājums lemt par pilnvarojumu slēgt dokumentus ar aizdevējiem, iesniedzot lēmumprojektu un finanšu ministra ziņojumu, ir tiesisks risinājums, lai šo pilnvarojumu akceptētu.Šis Konstitucionālās tiesību komisijas viedoklis tapis izņēmuma kārtā pēc Ministru prezidenta lūguma, jo parasti komisija sniedz konsultācijas Valsts prezidentam konstitucionālos jautājumos, _Diena.lv_ norādīja komisijas loceklis, Juridiskās augstskolas lektors Mārtiņš Mits. Viņš norādīja, ka šī atzinuma saturs nav juridiski saistošs ne Valsts, ne Ministru prezidentam, tas ir speciālistu viedoklis, ko var ņemt vai neņemt vērā.