Koķe: gan izglītības nozarē, gan ministrijā vēl ir optimizācijas iespējas

"Nē, te gan es gribu teikt nē. Traucē pats reorganizācijas process, jo reorganizācijas procesā pirmkārt ir apdraudējumi, otrkārt ir pārkonfigurācijas, telpu izmaiņas, tas traucē, bet tas, ka cilvēki iet.. Es domāju, ka mēs turpināsim samazināt. Arī ministrijā," Koķe minēja.Tāpat viņa atzina, ka viss iespējamais līdzekļu ekonomēšanai un optimizācijai vēl nav veikts arī citur nozarē - joprojām turpinās darbs pie vispārizglītojošo un profesionālo skolu tīkla reorganizācijas, kā arī zinātniskajiem institūtiem, kur, apvienojot iestādes, vēl ir iespējas mazināt administratīvos izdevumus."..mēs mazinām administratīvos izdevumus, mēs liekam kopā. Tas pats ir arī ar zinātniskiem institūtiem. Ja mēs paņemtu Latvijas Zinātņu akadēmijas ēku, tad tajā sēž vairāki Latvijas Universitātes institūti - vienā ēkā, turpat. Tur varētu būt viena administrācija, un tad tiem institūtiem paliktu vairāk līdzekļu pētnieciskajai darbībai," ministre norādīja.Līdz ar to, viņasprāt, vēl optimizācijas iespējas "ir. Nav daudz, bet ir". "Protams, ka mēs saprotam, ka tas arī ir jāveic. Tas ir tikai solidāri, ja mums pašreiz ir tik ļoti liels spiediens par vispārizglītojošo skolu tīkla sakārtošanu. To pašu mēs pašreiz arī darām ar profesionālajām skolām - gadiem nav slēgta neviena skola, bet tagad mēs mēneša laikā esam deviņas aiztaisījuši," Koķe pastāstīja. "Mēs nepriecājamies par tiem lēmumiem, bet zināmā mērā tie ir objektīvi lēmumi, jo bērnu skaits ir mazinājies - desmit gadu laikā par trešdaļu, par 120 tūkstošiem no 348 tūkstošiem ir kļuvis mazāk bērnu. Tajā pašā laikā skolu skaits no 1074 samazinājies tikai par 126, kas nav trešā daļa, un skolotāju skaits ir vēl mazāk samazinājies."Īpaši ekonomijas iespējas ministre saskata administratīvā sloga mazināšanā, kas pēdējos gados izaudzis neatbilstoši liels."Tas ir raksturīgs gan vispārizglītojošajās skolās, gan zinātnē, tas ir visur. Tajos laikos, kad tas bija iespējams, mēs to administrāciju esam audzējuši vareni. Un to nevar pārmest, tie bija vienkārši tie laiki," Koķe atzina.Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrijā kopš pērnā gada 1.jūlija likvidēti divi no četriem valsts sekretāra vietnieku amatiem, septiņi no 17 departamentiem, kā arī darbojas 33 nodaļas 51 vietā.Kopumā IZM centrālajā aparātā uz 2009.gada 1.jūliju ir 238 amata vietas (2008.gada janvārī bija 276), par 20% samazināts arī atalgojuma fonds.