Kā rakstīts, daži bijušie Augstākās padomes deputāti ir sašutuši par ieceri Rīcības komiteju uzticēt vadīt P.Apinim, liecina Dienas rīcībā esošā informācija. Šā iemesla dēļ vairāki deputāti, kas savulaik balsojuši par 4.maija deklarācijas pieņemšanu, pat pieļāvuši iespēju neapmeklēt svētku pasākumus.
Tā Pilsoniskās savienības pārstāve un Saeimas deputāte Anna Seile Dienai teikusi, ka patiešām nezina, kurš ir ieteicis P.Apini šim uzdevumam. Viņa uzskata, ka Rīcības komitejas vadītājs bija jāmeklē bijušo Augstākās padomes deputātu vidū, un atgādina, ka parasti 4.maija atceres pasākumus organizējis Augstākās padomes Latvijas Tautas frontes (LTF) frakcijas deputātu klubs. «Taču, manuprāt, šoreiz šī kluba biedriem neviens nav prasījis, kuram būtu jāvada svētku organizēšanas Rīcības komiteja,» saka A.Seile.
Viņa atgādina, ka P.Apinis nebija Augstākās padomes deputāts, «es arī neatceros nekādas viņa aktivitātes saistībā ar Latvijas Tautas fronti. Bet tā jau tagad notiek — to baļķa nesēju sarodas vairāk». A.Seile spriež, ka tagad daudzi stāsta, ka piedalījušies 4.maija deklarācijas sagatavošanā vai stāvējuši cieši klāt šim notikumam.
A.Seilei neesot iebildumu pret P.Apini kā lielu «aktieri» un pasākumu organizētāju, bet viņa šaubās, vai P.Apinim ir īpaši plašas zināšanas par Augstāko padomi un LTF.
Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš (TP) saka, ka 4.maija divdesmitgades Rīcības komitejas vadīšanai, protams, varēja izvēlēties cilvēku, kam bijusi daudz nozīmīgāka loma 4.maija notikumos. Par P.Apini viņš grib piebilst, ka P.Apiņa vadītajai Latvijas Ārstu biedrībai tāpat kā vairākām citām nevalstiskām organizācijām bija liela loma atmodas laikā un LTF darbībā. «Tomēr nekādas ciešas saistības ar Augstāko padomi un tās parlamentāro darbu P.Apinim nebija,» arī atgādina J.Lagzdiņš.
Deputāts gan norāda uz P.Apiņa lieliskajiem organizatora dotumiem, un pieļauj, ka varbūt tādēļ viņam izteikts piedāvājums uzņemties Rīcības komitejas vadību.
Romualds Ražuks, bijušais Latvijas Tautas frontes priekšsēdis, Diena.lv teica, ka P.Apinis ir ļoti enerģisks cilvēks, apveltīts ar iniciatīvu, ideju viņam nekad nav trūcis. «Protams, ka viņš ir spējīgs vadīt šo komiteju, taču, skatoties pēc piederības, to vajadzētu darīt kādam no Kultūras ministrijas,» spriež R.Ražuks.
Viņaprāt, Kultūras ministrija ir iestāde, kurai būtu jānodarbojas ar valsts svētku rīkošanu, jo «tai ir nepieciešamais aparāts». «Rīcības komitejā ir vajadzīgi administratīvi darbinieki, tās vadītājam daudz jāstrādā ar institūcijām. Līdz šim Uldis Lielpēters ar to labi tika galā. To var darīt arī Apinis, bet tad Pēterim vajag algu, vajag aparātu,» saka R.Ražuks.
Bijušais LTF priekšsēdis uzskata, ka Rīcības komitejai jābūt bezkaislīgai, un tā ir lielākā kļūda, ja uzskata, ka tajā jābūt cilvēkiem, kas saistīti ar 4.maija deklarācijas pieņemšanu. «Šie cilvēki varētu iesaistīties Goda komitejā,» saka R.Ražuks.
Iepriekš valdības otrdienas darba kārtībā bija jautājums par 4.maija svētku organizēšanas Rīcības komitejas sastāva izmaiņām, par tās vadītāju ieceļot Latvijas Ārstu biedrības prezidentu P.Apini. P.Apinis vadīja arī vienotības skrējienu Sirdspuksti Baltijai.
Savukārt līdzšinējo komitejas vadītāju Kultūras ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāju Uldi Lielpēteru, kā arī Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru Edgaru Kotu bija plānots apstiprināt par komitejas priekšsēdētāja vietniekiem.
Tā kā bija paredzēts, ka P.Apinim būs liela slodze, organizējot 4.maija pasākumus, viņš uz laiku atbrīvots no Ministru prezidenta ārštata padomnieka veselības jautājumos amata.
(pievienotas pirmās trīs rindkopas)