Vairums Latvijas politiķu iecienījuši mikroblogu vietni Twitter, kur, piemēram, ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, izdevies piesaistīt vērā ņemamu sekotāju skaitu. Citos sociālajos portālos, piemēram, Facebook vai pašmāju Draugos ne politiķi, ne viņu atbalstītāji līdz šim nav aktīvi darbojušies.
Izņēmums ir Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstītāju lapa Нил, мы с тобой (Nil, mēs ar tevi), kas 2011.gadā izveidota sociālajā portālā Facebook. Šī fanu lapa, kā liecina digitālās aģentūras CLICK apkopotā informācija, novembrī piedzīvojusi visstraujāko izaugsmi starp Latvijas Facebook lapām un spējusi piesaistīt vairāk nekā 22 tūkstošus sekotāju.
N.Ušakova preses sekretāre Anna Kononova portālam Diena.lv skaidroja, ka nedz mēram, nedz viņa komandai, nedz mēra pārstāvētajam Saskaņas centram ar šīs lapas izveidi un uzturēšanu nav nekāda sakara. Lapu izveidojuši mēra atbalstītāji, tiesa gan informācija par šiem aktīvistiem nekur nav norādīta.
Tiesa gan tik labu rezultātu Ušakova atbalstītāju lapa sasniegusi ne bez reklāmas palīdzības. Kā norāda aģentūras CLICK vadītājs Māris Reliņš, lapas veidotāji ir veiksmīgi izmantojuši Facebook reklāmas iespējas, lai uzrunātu jaunus sekotājus. Šāda iespēja, protams, nav bez maksas, taču M.Reliņš norādīja, ka ir grūti spriest par izlietoto budžetu.
2013.gada 2.februārī sāksies likumā noteiktais priekšvēlēšanu aģitācijas periods saistībā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Šajā laika posmā KNAB atbilstoši likumā noteiktajai kompetencei pievērsīs uzmanību jebkurai priekšvēlēšanu aģitācijai, Dienai.lv sacīja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs. Vienlaikus viņš uzsver, ka internets ir specifiska vide, taču priekšvēlēšanu aģitācijas periodā tiks izvērtēts jebkurš gadījums – it īpaši, ja reklamēšana būs veikta par samaksu.
Biedrības Sabiedrība par atklātību - Delna politikas analītiķe Līga Stafecka portālam Diena.lv sacīja, ka šādu lapu veidošana pati par sevi ir normāla prakse, jo vēlētājiem ir tiesības paust atbalstu kādam politiķim – vai tas būtu klātienē kādā diskusijā, vai arī internetā. Arī Providus pētniece Iveta Kažoka atzinīgi vērtē šādu politiska satura lapu veidošanu, uzsverot, ka tas ir daudz atbalstāmājs komunikācijas veids nekā politiskās reklāmas medijos. Viņa norāda, ka komunikācija sociālajos tīklos izslēdz, piemēram, mediju korupcijas riskus.
"Neredzu šādās lapās daudz riskus, lai gan, protams, partijām ar lielāku organizatorisku kapacitāti varētu būt vienkāršāk sapulcināt atbalstītājus, kas pēc tam dalās ar informāciju par šo lapu ar citiem cilvēkiem. Es drīzāk redzu ieguvumus un ceru, ka arī citi Latvijas politiķi vairāk un ātrāk sapratīs sociālo tīklu nozīmi," Dienai.lv norāda I.Kažoka.
Uz jautājumu, kā šādas aktivitātes būtu samērojamas ar priekšvēlēšanu aģitācijas periodā spēkā esošo regulējumu, I.Kažoka sacīja, ka priekšvēlēšanu periodā tieši būtu labāk, ja politiķi prasmīgi spētu izmantot interneta piedāvātās iespējas, lai mobilizētu savus atbalstītājus. "Šāda veida kampaņas pasaulē nav nekas jauns. Obama uz ASV vēlēšanām arī pulcēja milzīgu atbalstītāju skaitu tieši sociālajos tīklos," pauž I.Kažoka.
Jāatgādina, ka Saeima nupat pieņēmusi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kas 30 dienas pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām paredz aizliegt politisko reklāmu demonstrēšau televīzijās. Šis ierobežojums neattieksies uz sludinājumiem par deputātu kandidātu tikšanos ar vēlētājiem. Tāpat aizliegums neattieksies uz likumā noteikto bezmaksas raidlaiku sabiedriskās televīzijas un radio pirmajā programmā.
Likumā paredzēta arī atbildība par administratīvo resursu izmantošanas ierobežojumu neievērošanu. Administratīvo resursu izmantošanu aģitācijā kontrolēs KNAB, un vainīgajai amatpersonai saskaņā ar Administratīvā procesa likumu būs jāatlīdzina visi nodarītie zaudējumi. Paredzēts, ka jaunā priekšvēlēšanu aģitācijas kārtība stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī.