Prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne aģentūrai LETA sacīja, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir uzdevis pieprasīt no Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Urbanoviča pārbaudes lietas par pielaides piešķiršanu valsts noslēpumam materiālus. Pēc iepazīšanās ar materiāliem saņemtais iesniegums tiks izlemts pēc būtības.
Jau ziņots, ka SAB direktors nolēmis atteikt piešķirt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu deputātam Urbanovičam. Šo SAB direktora lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, taču ģenerālprokurora lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
SAB preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa aģentūrai LETA vakar pastāstīja, ka pēc personas pārbaudes veikšanas SAB ir pieņēmis lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu vienam 11.Saeimas deputātam, neatklājot šīs personas vārdu.
Informācija par atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu nosūtīta gan attiecīgajai personai, gan Saeimai. SAB vēstulē ir norādīti likuma par valsts noslēpumu punkti, kuros noteiktie kritēriji bijuši pamatā pieņemtajam lēmumam par pielaides atteikumu, norādīja biroja pārstāve.
Rāta-Saliņa norādīja, ka kritēriji personu atbilstības izvērtēšanai darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju ir noteikti likuma par valsts noslēpumu 9.pantā. Likums paredz, ka pieeja valsts noslēpumam tiek liegta personai, kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja tā ir reabilitēta persona, kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
Tāpat pieeja valsts noslēpumam liegta personai, kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu, un kura ir ārstniecības iestāžu uzskaitē saistībā ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību vai gara slimību.
SAB līdz šodienai kopumā saņēmis 41 pieprasījumu par atļauju piešķiršanu Saeimas deputātiem darbam ar valsts noslēpumu.
Līdz šim speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu SAB ir izsniedzis 30 jaunās Saeimas deputātiem, bet desmit deputātu pārbaudes lietas ir izskatīšanas stadijā. Vienam deputātam pielaide ir atteikta.
Kā ziņots, līdzīgi kā iepriekšējā, arī šajā Saeimā Urbanovičs vēlējās turpināt darbu parlamenta Nacionālās drošības komisijā. Šajā komisijā izskata sevišķi svarīgus jautājumus, kas saistīti ar valsts drošību, tādēļ tās locekļiem nepieciešama augstākā pielaide valsts noslēpumam. Deputātam tāda iepriekšējā Saeimā bija, taču 11.Saeimā tā bija jāprasa no jauna.