Valdība plāno īstenot atbildīgu un ilgtspējīgu valsts makroekonomisko politiku, kā arī sekmīgi pabeigt Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu, 2012.gadā samazinot budžeta deficītu zem 3 % no IKP un izpildot priekšnoteikumus Latvijas iekļaušanai eiro zonā 2014.gadā.
Jaunā valdība plāno izstrādāt fiskālās disciplīnas likumu un Satversmes grozījumus, lai nodrošinātu pretciklisku fiskālo politiku un valsts ieņēmumu un izdevumu sabalansētību ekonomiskā cikla ietvaros. Savukārt sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam valdība sola iestāties par ekonomisko un sociālo izlīdzināšanu kā galveno kohēzijas politikas reformas mērķi. Valdība V.Dombrovska vadībā sola sekmēt efektīvu ekonomisko politiku koordināciju, Stabilizācijas un izaugsmes pakta nosacījumu ievērošanu un konkurētspējīgas un ekonomisko izaugsmi veicinošas transporta, enerģētikas un telekomunikāciju infrastruktūras veidošanu.
Nodokļu jomā valdība sola saglabāt relatīvi zemu nodokļu slogu - ap 1/3 no IKP, samazināt darba spēka nodokļus (indikatīvi par 9 procentpunktiem), vienlaikus nepalielinot kopējo nodokļu slogu.
Jaunā valdība apņemas izstrādāt mehānismus, lai kompensētu potenciālo ieņēmumu samazinājumu valsts un pašvaldību budžetos.
Ēnu ekonomikas apkarošanas jomā valdība sola aktīvi vērsties pret nodokļu nemaksāšanu, pastiprinātu uzmanību pievēršot "aplokšņu" algu, nelegālās nodarbinātības, PVN krāpšanas un kontrabandas apkarošanai. Tāpat deklarācijā teikts, ka vienlaikus valdība ievēros samērīguma principu attiecībā uz piemērojamajiem sodiem un izvērtēs uzlabojumus normatīvajos aktos, lai sekmētu nodokļu nomaksu.
Ar 2012.gadu plānots uzsākt iedzīvotāju mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšanu. Plānots ieviest vispārējo ienākumu deklarēšanu un legālās prezumpcijas principu attiecībā uz personu līdzekļu izcelsmi. Paredzēts pastiprināt kontroli pār fizisko personu tēriņu atbilstību legālajiem ienākumiem. Valdība sola pilnveidot publisko iepirkumu procedūru, dodot priekšrocības tiem, kuri godīgi maksā visus nodokļus.
Finanšu nozarē plānots izveidot pilna spektra attīstības finanšu institūciju, centralizējot atbalsta programmu ieviešanu un koncentrējot resursus, sadarbībā ar privāto sektoru izveidot tās profesionālu uzraudzības mehānismu.
Šajā jomā valdība plāno izstrādāt un īstenot kapitāla tirgus attīstības politiku, nodrošinot Latvijas uzņēmumiem alternatīvas finansējuma iespējas ilgtspējīgai uzņēmumu attīstībai. Valdība arī paredz izveidot vienotu parādnieku reģistru un vienotu kredītriska vērtēšanas un uzraudzības sistēmu.
Industriālās (nozaru) politikas un inovāciju jomā valdība plāno izstrādāt un īstenot modernu industriālo politiku, kur valsts atbalstu sniedz visai nozarei kopumā sabiedrisko labumu formā ar skaidri noteiktu beigu termiņu. Industriālās politikas ietvaros plānots izveidot valsts mērķprogrammu ražošanas attīstībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras atbalstam.
Plānots, ka valsts sniegs atbalstu nozarēm, kurās ir konkurētspējīgi uzņēmumi ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu, un nozīmīgu ieguldījumu pievienotās vērtības pieaugumam. Sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām valdība aktīvāk un efektīvāk realizēs klasteru un kompetenču centru veidošanu, izstrādās normatīvo bāzi industriālo parku darbības veicināšanai. Plānots arī izveidot vienotu Latvijas inovācijas platformu (fondu), balstoties uz inovāciju vaučeru principu, nodrošinot uzņēmēju, augstskolu un zinātnieku ciešu sadarbību.
Uzņēmējdarbības vides un investīciju jomā plānots veidot Baltijā konkurētspējīgāko uzņēmējdarbības vidi, pielietojot pasaules labāko praksi. Valdība paredzējusi veikt turpmākas reformas ekonomikas produktivitātes paaugstināšanai, ņemot par pamatu Globālā konkurētspējas indeksā (GKI) ietvertās jomas.
Valdība cer nodrošināt uzņēmumu labas pārvaldības principu un ilgstspējas ieviešanu kapitālsabiedrībās, kurās ir valsts un pašvaldību kapitāla daļas un ieviest stingras informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz valsts un pašvaldību uzņēmumu darbību.
Izvērtēsim iespējas pilnīgi vai daļēji privatizēt daļas valsts un pašvaldību uzņēmumos, izņemot likumā noteiktos stratēģiskos aktīvus, t.sk. kotējot tos biržā.
Valdība cer vienkāršot būvatļauju saņemšanu, pieņemot nepieciešamos grozījumus būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos, kā arī turpināt mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmas īstenošanu, ievērojot "Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktā" iekļauto principu piemērošanu visos lēmumu pieņemšanas posmos.
Valdība plāno arī izveidot proaktīvu valsts un pašvaldības institūciju iesaistošu ārvalstu investīciju piesaistes koordinācijas mehānismu, īstenot efektīvu un vienotu ārējo ekonomisko politiku.
Valdība sola arī aizstāvēt ārējās ekonomiskās intereses tradicionālajās partnervalstīs un jaunajos eksporta tirgos, atbalstīt Latvijas uzņēmumu interešu pārstāvību un Latvijas tēla un atpazīstamības veicināšanu.
Nodarbinātības politikā valdība plāno ciešāku sasaisti ar tautsaimniecības vajadzībām un darba tirgus pieprasījumu, nodot tās veidošanu Ekonomikas ministrijai. Nodarbinātības politiku izstrādē ciešāk iesaistīs darba devēju organizācijas un nozaru asociācijas.
Vēl plānots ieviest stimulus sociālās apdrošināšanas iemaksu vai UIN atlaides veidā uzņēmējiem, kas pieņem darbā ilgstošos bezdarbniekus un jauniešus bez iepriekšējas darba pieredzes. Valdība paredz arī izstrādāt pasākumu plānu vispārējās nodarbinātības veicināšanai, kas sekmētu indivīda maksimāli ilgāku atrašanos darba tirgū, kā arī profesionālo un reģionālo mobilitāti.
Enerģētikas politikā plānots īstenot tādu enerģētikas politiku, kas vērsta uz valsts konkurētspējas kāpināšanu, paredzēts ieviest ES Trešo enerģētikas paketi.
Valdības deklarācijā teikts, ka valdība stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību, dažādojot energoresursu piegāžu avotus, veicinot Eiropas vienotā enerģētikas tirgus izveidi, attīstot starpsavienojumus ar citām ES dalībvalstīm.
Valdība plāno arī īstenot solidāru Baltijas valstu pozīciju stratēģisko enerģētikas jautājumu risināšanā, sagatavot projektu sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālim Latvijā.
Lai 2020.gadā sasniegtu vismaz 40% atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas gala patēriņā, valdība plāno kompleksi risināt enerģētikas jautājumus apkures nodrošināšanā un elektroenerģijas ražošanā, transporta sektorā un energoefektivitātes jomā. Likvidējot kvotu sistēmu, valdība paredz izveidot ekonomiski pamatotu un elastīgu sistēmu, nodrošinot nepieciešamo valsts atbalstu, veicinot vietējo energoresursu izmantošanu un iespējami mazāku ietekmi uz elektroenerģijas tarifiem.
Transporta, infrastruktūras un sakaru jomā valdība veidos stratēģisku valsts transporta plānu ilgtspējīgai, multimodālai un integrētai transporta sistēmai, izmantojot mūsdienīgus, ar privāto sektoru koordinētus, tautsaimniecību stimulējošus un videi draudzīgus risinājumus. Valdība sola efektīvi izmantot ES fondu un TEN-T finansējuma sniegtās iespējas transporta infrastruktūras attīstībai.
Kopīgi ar pārējām Baltijas valstīm valdība strādās pie finansējuma piesaistes Rail Baltica2 projekta plānošanai, projektēšanai un īstenošanai. Sadarbībā ar kaimiņvalstīm valdība plāno palielināt sauszemes robežšķērsošanas punktu caurlaides jaudu.
Deklarācijā teikts, ka valdība attīstīs Latvijas lielās ostas kā savstarpēji papildinošus loģistikas centrus un neatņemamu Eiropas un Āzijas tranzītceļu sastāvdaļu, tai skaitā ES TEN-T tīkla ietvaros, kā arī pilnveidos ostu darbības pārraudzību un efektivitāti, samazinot politisko partiju ietekmi un veicinot pārvaldes neatkarību un profesionalitāti.
Valdība plāno attīstīt lidostu Rīga kā rentablu Eirāzijas nozīmes lidojumu centru, veicinot gan pasažieru, gan kravu plūsmas kapacitātes palielināšanu. Valdība sola stabilizēt nacionālās aviosabiedrības airBaltic finansiālo situāciju, atjaunot tās pelnītspēju un strādāt pie investora piesaistes uzņēmuma tālākās attīstības nodrošināšanai.
Jaunā valdība cer nodrošināt elektronisko sakaru nozares attīstību un platjoslas telekomunikāciju infrastruktūras pieejamību visā Latvijas teritorijā, kā arī veicināt Digitālās programmas Eiropai mērķu sasniegšanu, lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju.