Gobzems aicinās KPV LV balsot pret Jaunās Vienotības vadītu valdību

Gobzems paziņojumā norāda, ka aicina "arī visu sabiedrību mosties un nepieļaut varas atdošanu vēlēšanās zaudējušam (..) spēkam".

Otrkārt, norāda Gobzems, balsot par JV valdību nozīmē tikai to, ka "tās var būt bailes pazaudēt savus personiskos amatus parlamenta komisijās un bailes uz mirkli būt opozīcijā līdz cīņas izcīnīšanai līdz galam".

Kā trešo iemeslu Gobzems nosauc to, ka KPV LV ir solījusi samazināt ministriju skaitu.

"Es nevaru balsot par JV valdību, kur tiek veidots faktiski jauns papildus ministra postenis, lai vienkārši kādam būtu amats," raksta Gobzems.

Politiķis arī atgādina to, ka vēl 1.oktobrī uzsvēris, ka JV ir morāli atbildīga par "Latvijas ekonomikas lielāko afēru - obligātā iepirkuma komponenti (OIK)".

Gobzems arī norāda, ka balsojot par JV valdību, KPV LV zaudēs "mugurkaulu, vēlētājus un cieņu".

Gobzems uzsver, ka viņam "nav bailes būt opozīcijā un izcīnīt cīņu līdz galam".

Gobzems arī piebilst, ka tas ir viņa personiskais viedoklis un tas tiks pausts frakcijas sēdē nākamā gada sākumā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka vairāki politiķi kā ticamāko variantu pašlaik min piecu partiju veidotu valdību, kurā bez tā dēvētā četru politisko spēku veidotā valdības kodola strādātu arī partija KPV LV.

Tā dēvēto valdības kodolu veido četras politiskās partijas - Jaunā konservatīvā partija (JKP), partiju apvienība Attīstībai/Par! (AP), nacionālā apvienība Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) un partiju apvienība Jaunā Vienotība (JV) -, kuras paziņojušas par gatavību piedāvāt Valsts prezidentam Raimondam Vējonim kopīgu premjera amata kandidātu.

KPV LV lēmums saistībā ar izteiktajiem iebildumiem pret viņu iekšlietu ministra amata kandidātu Gobzemu ir gaidāms 3.janvārī. Partijā ir arī pārstāvji, kas norāda, ka pirms sēdes atturētos no pārlieku optimistiskām prognozēm par piecu partiju valdību.

Kopš 13.Saeimas vēlēšanām 6.oktobrī Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanai ir nominējis divus cilvēkus - sākotnēji Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderi Jāni Bordānu, bet pēcāk Gobzemu. Abi mēģinājumi noslēdzās nesekmīgi.