Bērziņš, tāpat kā 10.Saeimas vēlēšanās, arī šajās startē Nacionālās apvienības Kurzemes listē ar pirmo kārtas numuru. Tiesa, pēc iepriekšējām vēlēšanām Bērziņš parlamentā nokļuva vien vēlētāju vilkto plusiņu dēļ. Viņa iespējamā ievēlēšana kļuva zināma tikai pēc tam, kad CVK veica labojumus reģionālajos vēlēšanu iecirkņos apkopotajos provizoriskajos datos.
Uz ārkārtas vēlēšanām iesniegtā Bērziņa deklarācija liecina, ka viņam nav parādu, toties ir nedaudz vairāk kā 287 tūkstošu latu uzkrājumi dažādās valūtās, kas noguldīti piecās dažādās bankās, kā arī viņš ir aizdevis gandrīz 95 tūkstošus latu.
Tiesa, nepilna gada laikā, kamēr Bērziņš bija tagad jau atlaistā Saeimas sasaukuma deputāts, viņš ir spējis savus ienākumus palielināt par gandrīz 27 tūkstošiem latu un samazināt arī savu aizdevuma apmēru par nepilniem 34 tūkstošiem.
Bērziņam joprojām pieder arī četru uzņēmumu kapitāldaļas. Proti, SIA "Baltic Law Offices", kurā nepilna gada laikā viņš savu līdzdalību ir būtiski samazinājis, a/s "Strēlnieku nams", SIA "Tenisa centrs Ādaži" un SIA "Firma Domīnija".
Ja savulaik Bērziņš bija ļoti aktīvs, vienlaicīgi darbojoties vairākos amatos, tagad viņš kā amatus uzrāda tikai Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors, kā arī apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valdes priekšsēdētāja vietnieks un Nacionālās apvienības ""Visu Latvijai!"‒"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" valdes priekšsēdētāja vietnieks. 10.Saeimas laikā viņš ir kļuvis arī par biedrības "Sabiedrības domas attīstības centrs "Domā!"" valdes locekli.
Jaunajā deklarācijā, kas iesniegta CVK, Bērziņš vairs nemin, ka ir individuāli praktizējošs zvērināts advokāts.
Lai arī iepriekš Bērziņš darbojies vairākos valsts uzņēmumos, nekādos lielos skandālos viņa vārds neparādās. Tik vien kā 2008.gada beigās laikraksts "Diena" ziņoja, ka centrāltirgū pastāvošajā starpniekfirmu biznesā ir iesaistījies arī toreizējais tieslietu ministrs. Tolaik viņam daļēji piederošais uzņēmums "GIA" īrēja vienu no centrāltirgus ēkām (spīķeriem), kuras telpas tālāk par daudz lielāku maksu tika izīrētas dažādiem tirgotājiem.
Bērziņa iesaistīšanās šajā biznesa notika īsi pēc 2005.gada pašvaldību vēlēšanām, kad centrāltirgus padomes vadības grožus pārņēma "tēvzemietis" Vents Balodis. Turklāt Bērziņa un vēl divu cilvēku 2005.gadā dibinātā firma šo spīķeri ieguva nomā bez konkursa. Šāds bizness ir ar salīdzinoši zemu riska pakāpi un nes lielu peļņu. Starpnieku firma tirgum par nomu maksāja aptuveni 60 santīmu par kvadrātmetru, bet no tirgotājiem par nomu iekasēja jau divus līdz trīs latus. Līdz ar to, kā norādīja "Diena", šāda uzņēmējdarbība, iespējams, kalpo par partiju barotni.
2008.gadā a/s "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētāja Naina Cibuļska tika apcietināta uz aizdomu pamata par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, viņai pastarpināti piederošām firmām izkārtojot izdevīgus nomas līgumus. Vēlāk viņa tika atbrīvota no apcietinājuma, tomēr nav informācijas, ka izmeklēšana šajā lietā būtu pabeigta. Medijos minēts, ka, pēc neoficiālām ziņām, saistībā ar Cibuļskas lietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs no tirgus pieprasījis dokumentus arī par Bērziņa līdzīpašumā esošo "GIA".
Ja agrākos gados Bērziņam bija arī lielas summas skaidrā naudā, tagad uzkrājumus šādā formā Bērziņš vairs nav uzrādījis.
No 2003.gada, kad Bērziņš pirmo reizi aizpildīja amatpersonas deklarāciju, kļūstot par "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" padomes locekli, līdz 2011.gada augustam, kad viņš ir iesniedzis savus datus CVK, viņa turība pieaugusi nedaudz vairāk nekā četras reizes. Pirms septiņiem gadiem Bērziņš deklarēja, ka viņam skaidrā un bezskaidrā naudā (latu ekvivalentā) ir iekrāti 87,6 tūkstoši latu.
Bērziņa darbaspējas ir apbrīnojami augstas. Viņš gadiem vienlaicīgi ir spējis savienot darbošanos augstos valsts amatos, maksātnespējas procesu vadīšanu uzņēmumos, lekciju lasīšanu augstskolā, strādāšanu par revidentu, kā arī spējis vienlaicīgi būt arī līdzīpašnieks vairākiem uzņēmumiem.
Deputāta kandidāts ilgus gadus darbojies tādos valsts uzņēmumos kā "Latvijas Privatizācijas aģentūra", kur bijis padomē un kura 1999.gada novembrī viņu iecēlusi par "Lattelekom" valsts pilnvarnieku. Viņš bijis Maksātnespējas administrācijas konsultatīvās padomes priekšsēdētājs un "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra", kā arī a/s "Rīgas starptautiskā autoosta" padomes priekšsēdētājs.
Bērziņš ir arī pabijis tieslietu ministra amatā divu valdību laikā ‒ pie Aigara Kalvīša no 2006.gada novembra ‒ un turpināja darbu arī pēc Kalvīša valdības demisijas Ivara Godmaņa valdībā līdz 2009.gada martam.
Būdams ministrs un vairs nespējot aktīvi nodarboties ar daudziem ierastajiem darbiem, Bērziņš tik un tā ir spējis šajā laikā nopelnīt un savus uzkrājumus papildināt par visai iespaidīgu summu ‒ 91,8 tūkstošiem latu. Tiesa, lielākie ienākumi šajā laikā ir bijuši no nekustamā īpašuma pārdošanas 2007.gadā.
Interesanti, ka īpašumu no ministra nopirka viņam un viņa sievai daļēji (kopumā 50% akciju) piederošs uzņēmums "Strēlnieku nams". Ministrs 2008.gadā arī pārdevis viņam piederošā uzņēmuma SIA "Eiroprojekts" kapitāldaļas.