Ministrija informatīvajā ziņojumā uzsver, ka pašvaldības ir iekļautas valsts pārvaldes vienotajā hierarhiskajā sistēmā un pilda likumā noteiktajā kārtībā tām deleģētos vai ar pilnvarojumu nodotos valsts pārvaldes uzdevumus. Turklāt tās šo uzdevumu veikšanai saņem nodokļu maksātāju līdzekļus. Līdz ar to ministrijas ieskatā ir jāsaglabā esošā situācija, kas paredz vienotus principus atlīdzības noteikšanā visām valsts un pašvaldības institūcijām, kuras veic valsts pārvaldes funkcijas.
Atlīdzības likuma normas jau patlaban nosaka samērā lielu elastību, ļaujot pašvaldībām pašām lemt par attiecīgās atlīdzības daļas piešķiršanu, tās apmēru vai izmaksu, norāda FM. Patlaban ierobežojošais faktors ir tikai likumā noteiktie mēnešalgas noteikšanas griesti, kurus nevar pārsniegt - pašvaldības domes priekšsēdētāja maksimālā mēnešalga, kā arī likumā noteiktās valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu un darbinieku maksimālās mēnešalgas. Nosakot pašvaldības darbinieku mēnešalgas, pašvaldības vadītājam ir pienākums ievērot samērīguma principu - nepārsniegt tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu un darbinieku, kuri veic līdzīgas atbildības un sarežģītības pienākumus, mēnešalgas.
Tomēr vienlaikus ministrija norāda, ka nolūkā uzlabot atlīdzības sistēmu sadarbībā ar Valsts kanceleju ir jāturpina darbs gan pie amatu katalogu pilnveides, uzlabojot pašvaldību iestāžu amatu klasificēšanas iespējas, gan pārskatāmā nākotnē paaugstinot Atlīdzības likumā noteiktās maksimālās mēnešalgas. Tas atlīdzības sistēmu padarītu konkurētspējīgāku un motivējošāku.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku iekļaušanai vienotā atlīdzības sistēmā ir leģitīms mērķis - līdzsvarot sabiedriskajā sektorā nodarbināto atalgojumu, padarot to pārskatāmu un samērīgu attiecībā uz amatiem un profesijām, teikts ziņojumā.