Tomēr, viņaprāt, otrdien valdībā akceptētais Nodokļu atbalsta pasākuma likums, kas paredz nokavējuma un 90% soda naudas dzēšanu, ja tiek samaksāta parāda pamatsumma, kopumā ir atbalstāms.
"Ja ir skaidrs, ka liela daļa no nodokļu maksātāju parādiem tāpat netiks atgūta, tad jāmēģina rast veidus, lai kaut kādā veidā tomēr kaut ko iekasētu, nevis tikai papildināt katru mēnesi šajā sarakstā atrodošos uzņēmumu parādu summas ar jaunām nokavējuma un soda naudu summām," sacīja E.Rudzītis.
Viņa vērtējumā šo pasākumu var uzskatīt par sava veida nodokļu saistību restrukturizāciju, kas var palielināt varbūtību, ka nodokļu maksātājs centīsies atdot savu parādu un turpināt savu darbību, nevis "palaist" uzņēmumu bankrotam.
Turklāt šāds valsts atbalsta pasākums var būt tikai vienreizējs, nevis regulārs, lai negrautu nodokļu maksātāju motivāciju maksāt nodokļus noteiktajos termiņos, uzsver E.Rudzītis, piebilstot, ka vienlaikus arī sodiem par nodokļu nemaksāšanu un prasību neievērošanu ir jākļūst bargākiem.
Eksperts pieļāva, ka budžeta ieguvums no šiem pasākumiem kopumā tomēr varētu izrādīties mazāks nekā Finanšu ministrijas prognozētais, turklāt esot jāskatās un jāņem vērā arī izdevumi, kas radīsies Valsts Ieņēmumu dienestam (VID) sistēmas pilnveidošanas un pasākumu administrēšanas dēļ.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien akceptēja Nodokļu atbalsta pasākuma likumu, kas nodokļu maksātājiem ar parādiem piedāvās lielākās daļas uzkrāto nodokļu parādu procentu un soda naudu atcelšanu apmaiņā pret parāda pamatsummas samaksāšanu.
Plānots, ka nodokļu atbalsta pasākumā varēs piedalīties nodokļu maksātāji, kuriem ir nodokļu parādi, kas radušies laika termiņā līdz 2010.gada 1.septembrim un līdz iesnieguma iesniegšanas brīdim nav samaksāti.
Saskaņā ar VID datiem uz šādu pasākumu varētu pretendēt aptuveni 110 000 nodokļu maksātāju.
Nodokļu atbalsta pasākums būs vienreiz veicama aktivitāte nokavējuma naudas un 90% soda naudas dzēšanai tiem nodokļu maksātājiem, kas līdz noteiktam brīdim samaksā nodokļu atbalsta pasākuma pamatparādu un ar to saistīto soda naudu 10% apmērā.
Kā skaidro Finanšu ministrijā, 2011.gada 1.janvārī nodokļu parādu kopējā summa bija 903,831 miljons latu, no kā 174,422 miljonus latu jeb 19,3% veidoja nokavējuma nauda.
Analizējot pa nodokļu veidiem, uzkrītoši izceļoties lielais pievienotās vērtības nodokļa parāda īpatsvars.
Līdzīgi kā citu valstu pieredzē, arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis ieņem vienu no galvenajām nodokļu parādu pozīcijām. Savukārt uzņēmuma ienākuma nodoklis parādu īpatsvars kopskaitā, salīdzinot ar citu valstu pieredzi, šķiet neliels, norāda ministrija. Tas varētu būt skaidrojams ar ekonomiskās krīzes ietekmi, kad lielai daļai uzņēmumu samazinās peļņa, kā arī iespējamu ēnu ekonomikas ietekmi, uzņēmumiem slēpjot peļņu, lai izvairītos no nodokļu maksājumiem, informē Finanšu ministrija.