Komentējot iesniedzēja sūdzību par sliktajiem uzturēšanās apstākļiem Valsts policijas Jelgavas pilsētas un rajona īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, kurā iesniedzējs atradās no 2000.gada 24.janvāra līdz 2000.gada 28.februārim, tiesa atsaucās uz spriedumu lietā „Kadiķis pret Latviju”, kurā tā jau konstatēja Konvencijas 3.panta pārkāpumu saistībā ar sliktajiem uzturēšanās apstākļiem Valsts policijas Liepājas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolatorā. Tiesa atzīmēja, ka apstākļi īslaicīgās aizturēšanās izolatorā Jelgavā atsevišķos gadījumos bija pat sliktāki nekā apstākļi īslaicīgās aizturēšanās izolatorā Liepājā (kameras pārapdzīvotība, gultas neesamība). Turklāt, ja lietā „Kadiķis pret Latviju” iesniedzējs pavadīja īslaicīgās aizturēšanās izolatorā Liepājā 15 dienas, tad šajā lietā iesniedzējs atradās īslaicīgās aizturēšanās izolatorā Jelgavā vairāk nekā mēnesi. Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, tiesa vienbalsīgi konstatēja, ka iesniedzēja uzturēšanās apstākļi īslaicīgās aizturēšanās izolatorā Jelgavā bija cilvēka cieņu pazemojoši.
Komentējot iesniedzēja sūdzības par ilgstošo un pilnīgo aizliegumu sarakstīties ar māti un faktisko sievu, kā arī par no tiesas nosūtītās korespondences atvēršanu cietumā, tiesa uzskatīja, ka minētās Latvijas valsts iestāžu darbības neapšaubāmi iejaucās iesniedzēja privātajā dzīvē. Vērtējot, vai šāda iejaukšanās ir notikusi uz likuma pamata, ECT atzīmēja, ka iesniedzējam noteiktie ierobežojumi balstījās uz 1994.gada 28.aprīļa ar iekšlietu ministra pavēles Nr.113 apstiprināto instrukciju „Par aizdomās turēto, apcietināto un notiesāto personu turēšanas kārtību Iekšlietu ministrijas izmeklēšanas cietumos” 53.punktu. Tiesa atkārtoti atsaucās uz saviem agrākiem secinājumiem citās lietās pret Latviju, ka minēto pavēli nevar uzskatīt par „likumu” Konvencijas 8.panta 2.punkta izpratnē. Turklāt tiesa uzskatīja, ka minētā pavēle piešķīra pārāk lielu rīcības brīvību valsts iestādēm, kas neļāva iesniedzējam baudīt pat minimālās tiesiskās garantijas, kas būtu jānodrošina demokrātiskā valstī.
Saskaņā ar Konvencijas 43.pantu trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai ECT Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā. Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu tiesas Lielās palātas tiesnešu kolēģijā, kas lems par to, vai lieta skar būtiskus Konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus, vai arī tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu ECT Lielajā palātā. Kolēģija var pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt.