Tās ir cilvēku tiesības, un kādēļ gan tās neizmantot. Man nav šaubu, ka pēc diskusijām bagātā pavasara Latvija tiks pie cienīga valsts prezidenta, jo visa iepriekšējā atjaunotās neatkarības laika prezidentu vēlēšanu pieredze neliek bažīties par pretējo. Taču pats diskusiju process var izrādīties interesantāks nekā formālais vēlēšanu iznākums, jo diskusijas saturs un forma tik daudz ko pasaka par mūsu sabiedrību un tās ētiskajām kategorijām. Tas ir kā pārbaudījums sabiedrības briedumam, ko kārtojam ik pēc četriem gadiem un ko varam izmantot kā atskaites punktu, lai vērtētu mūsu visu kopējo izaugsmi.
Lai gan pirmajā rindkopā paudu liberālus uzskatus par diskusiju brīvību, tomēr no ētiskā un morālā viedokļa man personīgi nepieņemams, bet daudz ko izsakošs liekas fakts, ka par vieniem no galvenajiem publiskās diskusijas par V.Zatlera atbilstību amatam dalībniekiem dīvainā kārtā kļuvuši Jurģis Liepnieks un Aivars Lembergs. Abi godavīri šajā ziņā ir atklāti līdz galam un nesirgst ar tradicionāli latvisko pazemību pret augstiem kungiem. Tas pats par sevi nebūtu nekas slikts, taču šos abus kungus vieno vēl kas - viņi ir apsūdzētie divos ļoti būtiskos, publiskos un patlaban iztiesājamos tiesas procesos. Attiecīgi tā dēvētajās digitālās TV un Ventspils amatpersonu lietās.
Protams, ka tas neatņem viņiem tiesības izteikties, taču var tikai pabrīnīties par sabiedrību, par kuras viedokļu līderiem citu cilvēku novērtēšanā kļūst cilvēki, kas sēž uz apsūdzēto sola. Tā ir ne vien liela šo kungu nekaunība, bet arī liela sabiedrības divkosība, no prezidenta prasot pārcilvēciskas īpašības, bet vienlaikus uzticot kandidātu vērtēšanu cilvēkiem ar apšaubāmu reputāciju. Neviens nav notiesāts līdz tiesas spriedumam, taču prezidenta vēlēšanas būs arī pēc četriem gadiem, un tad šie kungi, ja spriedumi viņu lietās būs attaisnojoši, varēs pilnā sparā vērtēt kandidātus bez jebkādām morālas dabas aizturēm.
Savukārt spriežot pēc diskusijas satura un pārcilvēciskajiem kritērijiem, pēc kādiem patlaban tiek vērtēts V. Zatlers (jo citu daudzmaz oficiāli nosauktu kandidātu jau pagaidām nav), no malas nepateiksi, ka tas notiek tajā pašā valstī, kura nu jau vairākus gadus mīcās pa politiskās, morālās un ekonomiskās krīzes dubļiem. Tik prasīgi un kļūdas nepiedodoši esam pret citiem, bet cik gan kūtri vērtēt paši savu atbildību par tēvu zemes sidrabotajiem dubļiem.