Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) un komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (RP) uzskata, ka jautājums par to, vai imunitāti samazināt ne tikai deputātiem, bet arī tiesu nozares pārstāvjiem, būtu jāpārrunā ar iesaistītajām personām, tostarp ar tiesnešiem un prokuroriem. Čepāne norāda, ka pēc Jaunā gada būs jāsauc Juridiskās komisijas sēde, kurā pārrunāt šo jautājumu ar tiesībaizsardzības institūciju pārstāvjiem.
Šo jautājumu nepieciešams izrunāt, jo tam ir gan plusi, gan mīnusi. Ja deputāti zaudēs imunitāti, tad ir zināms pamats, lai līdzīga pieeja attiektos uz tiesu jomas pārstāvjiem. Tomēr šajā jautājumā varētu tikt arī izteikti iebildumi, skaidroja Čepāne. Viņa pieļāva iespēju, ka šo jautājumu varētu atrisināt līdz pašvaldību vēlēšanām, kad deputāti būs pielaidīgāki vairāku jautājumu risināšanā.
Vaicāta par apvienības "Saskaņas centrs" vēlmi, lai imunitāte tiktu reizē samazināta gan deputātiem, gan tiesu varas pārstāvjiem, Lībiņa-Egnere skaidroja, ka atbildīgā darba grupa uzskatīja, ka vispirms piemērs ir jāparāda Saeimas deputātiem un pēc tam ir iespējams šo jautājumu skatīt tālāk. Viņa pauda cerību, ka SC to sapratīs un atbalstīs Satversmes grozījumus, kuri paredz deputātu imunitātes samazināšanu, - tam nepieciešams opozīcijas atbalsts, lai ar 2/3 balsu vairākumu grozītu konstitūciju.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pieļauj iespēju, ka imunitātes samazināšanu varētu attiecināt gan uz parlamentāriešiem, gan tieslietu sistēmas pārstāvjiem, jo būtu jābūt vienveidīgam regulējumam. Tomēr šis jautājums vēl būs jāvērtē. Ar imunitātes jautājuma sakārtošanu nevajadzētu vilcināties, piebilda Bērziņš.
Savukārt SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins akcentēja, ka politiskais spēks atbalsta deputātu imunitātes saprātīgu samazināšanu, lai nebūtu nepieciešama Saeimas atļauja izdošanai administratīvajai sodīšanai. SC sagatavojusi savu versiju imunitātes jautājuma sakārtošanai, taču koalīcija neatbalsta tās tālāku virzību - tas, iespējams, ir skaidrojams ar politisko greizsirdību.
Veidojot šādu koalīciju, tās partneriem bija jārēķinās ar to, kā būs iespējams parlamentā iegūt vairākumu. Par faktu, ka valdošie cenšas opozīciju vainot "visos grēkos", arī Satversmes grozījumu neatbalstīšanā, "smejas pat mani kaķi", pauda Agešins.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka norādīja, ka ZZS valdei un frakcijai būs jālemj par viedokli imunitātes samazināšanas jautājumā. Tomēr esot saprotams, ka administratīvo sodu jomā deputātiem nav jābūt neaizskaramiem. Tā vietā jāsakārto sodu publiskošanas sistēma.
Jau vēstīts, ka Saeima jūnijā nodeva izskatīšanai visās komisijās "Vienotības" un koalīcijas partiju rosinātos Satversmes grozījumus, kuri paredz ievērojami mazināt deputātu tiesisko imunitāti.
Deputāta tiesisko imunitāti iecerēts mazināt arī attiecībā uz kriminālprocesuālām darbībām, tostarp kratīšanas izdarīšanu deputāta dzīvesvietā, neaizskaramības izmantošanu, paredzot attaisnot vienīgi ar objektīvi pamatotu nepieciešamību aizsargāt parlamenta locekļus no politiski motivētas vajāšanas un nodrošināt netraucētu deputāta funkciju izpildi un parlamenta darbību.
Novembra beigās komisijām netika nodoti SC virzītie Satversmes grozījumi, kuri paredzēja, ka pret Saeimas locekli bez Saeimas piekrišanas nevar sākt tikai kriminālvajāšanu. Patlaban Satversme paredz, ka "pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas".
Toties komisijām tika nodoti SC deputātu iesniegtie grozījumi virknē citu normatīvo aktu, kas paredz atteikties no deputātu imunitātes administratīvo pārkāpumu lietās.