Tomēr, lai kā mums gribētos noraudzīties uz stikla kalna galā stāvošo un saules apmirdzēto prezidentu no kalna pakājes, ikdienas pienākumi, ko Latvijas likumi un tradīcijas liek pildīt prezidentam, ir nevis mirdzēšana nepieejama stikla kalna galotnē, bet sūrs darbs turpat tajā kalna pakājē tautas vidū, demokrātiju stiprinot un pēc tās principiem strādājot. Nekā pārcilvēciska. Un ar tādu mērauklu arī būtu jāvērtē gan amatā esošie prezidenti, gan kandidāti uz amatu.
Prezidentam Latvijā saskaņā ar Satversmi ir paredzēta ļoti precīza un līdzsvarojoša loma varas atzaru sadalījumā un pa pantiem uzskaitītas iespējas rīkoties vai nerīkoties. Lai novērtētu četrus gadus strādājoša prezidenta darbu, nekāda mēraukla nav no pirksta jāizzīž, atliek vien palasīt Satversmi un caurskatīt prezidenta padarīto.
Ja Valdim Zatleram tagad pārmet, ka viņš 2009. gadā nav izmantojis iespēju un īstenojis tautas gribu, atlaižot parlamentu, tad vienīgais, ko varu ieteikt kritizētājiem, ir rūpīgāk pāršķirstīt arhīvus. Apbrīnojami īsa ir mūsu atmiņa un apbrīnojami revolucionāra - sirdsapziņa. V. Zatlers ir pirmais prezidents atjaunotās Latvijas valsts vēsturē, kurš Saeimai izvirzīja konkrētu ultimātu ar darāmajiem darbiem līdz noteiktam datumam. Lai cik asinskāra bija tauta 2009. gada 13. janvārī un liels kārdinājums būt par tautas glābēju, prezidents izvēlējās vienīgo pareizo ceļu.
Vienīgais patiesi demokrātiskais un tiesiskais ceļš bija izteikt Saeimai brīdinājumu jeb šajā gadījumā ultimātu un tikai tad, ja tā nepilda tautas gribu, rosināt atlaišanu. Jebkurā demokrātiskā sistēmā vispirms sāk ar brīdinājumu vai vieglāku soda mēru un tikai atkārtota pārkāpuma gadījumā sankcijas tiek pastiprinātas. Galvas uzreiz un publiski cērt vien diktatūrās. Vairums jau ir aizmirsis, ka prezidenta ultimātam sekoja gan valdības maiņa, gan Satversmes izmaiņas, kas ļauj tautai pašai rosināt un atlaist Saeimu. Tika arī likvidēts lokomotīvju princips Saeimas vēlēšanās. V. Zatlera prezidentūras laikā un ar viņa neatlaidīgu līdzdalību tiešās demokrātijas iespējas Latvijā ir pieaugušas, un tā ir pati būtiskākā mēraukla prezidenta darbam tādā valstī kā Latvijā.