Īpaši izceļas Ķekavas novads, kur bija visai liela konkurence - uz kādu no 17 vietām domē pretendēja 234 cilvēki, bet pieteiktais sarakstu skaits bija pat lielāks nekā Rīgā, proti, 14. Galvaspilsētā uz vietu domē kandidēja krietni lielāks skaits cilvēku, taču pieteikto sarakstu skaits bija mazāks - 11.
Ķekavā kopumā ievēlēti 17 deputāti no deviņiem sarakstiem. Pie četriem mandātiem tikusi Jaunā konservatīvā partija, pie trim vietām - Latvijas Zemnieku savienība, pa diviem mandātiem ir Gods kalpot mūsu Latvijai, apvienībai, kuras sastāvā ir Vienotība, Latvijas attīstībai un Politiskā partija Izaugsme, kā arī Reģionu aliansei. Pa vienam deputātam domē būs Latvijas Zaļajai partijai, Saskaņai, Vienoti Latvijai un Vidzemes partijai.
Vēl tik sadrumstalots domes sastāvs ir tikai Jēkabpilī, kur līdzšinējā mēra Leonīda Salceviča Jēkabpils Reģionālā partija tika vien pie trim mandātiem.
Visai interesanta situācija ir arī Aglonā, kur domē ir vien deviņas deputātu vietas, taču ievēlēti deputāti no astoņiem sarakstiem. Par sadarbību mūsu novadā ir vienīgais saraksts, kuram Aglonas novada domē izdevies tikt pie diviem deputātu mandātiem. No pārējiem politiskajiem spēkiem Aglonas novada domē tātad pa vienam deputātam. Arī Talsos domē vismaz ar vienu mandātu iekļuvuši visi politiskie spēki.
Sadrumstalota aina arī Saldus un Burtnieku novadā, kur vietu pie domes sēžu galda dalīs astoņas partijas vai partiju apvienības, bet septiņi politiskie spēki ievēlēti Limbažu, Madonas un Ropažu novadu domēs.